izpratne
izpratne -es, dsk. ģen. -ņu, s.
Stāvoklis, kad ir uztverta un pilnīgi saprasta (kā) būtība, saturs, nozīme. Spēja, prasme uztvert un saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi.
PiemēriVēstures attīstības izpratne.
- Vēstures attīstības izpratne.
- Mākslas izpartne.
- Skaņdarba izpratne.
- Dabas izpratne.
- Rīkoties pēc savas izpratnes.
- Par zināšanu izpratni var runāt tad, ja bērnam izdodas izveidot sakarus starp uztveramā atsevišķām daļām un saskatīt sakaru starp jauno un jau esošajām zināšanām.
- Viņam dzīvot - tas ir strādāt, strādāt - braukt jūrā. Tā dzīvi saprot kapteinis Dziesma, un tādu izpratni viņš māca citiem.
- Padomju skatītājs no šīs lugas izrādes daudz ko paņem līdzi ne vien pagātnes labākai izpratnei, bet arī šodienas darbam, dzīves parādību vērtējumam.
Avoti: 3. sējums