Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vingrotājs
vingrotājs -a, v.
vingrotāja -as, s.
1.Darītājs → vingrot.
2.Sportists, kas specializējies vingrošanā (2).
PiemēriVecākie brāļi Jānis un Ēriks bija labi sportisti. Vingrotāji un bokseri.
Avoti: 8. sējums