zaķskābene
zaķskābene -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.Daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, baltiem ziediņiem un trīsstarainām lapām, aug ēnainos skujkoku mežos.
PiemēriMeža zaķskābene.
- Meža zaķskābene.
- Zem kājām gūlās zaķskābenes, šalca smilgas, švīkstēja grīšļi,.. viscaur sūna, mīkstā zemsegas odere.
- Mežā jaukā, klusā vietā starp paparžu ceriem, sūnu cekuliem un zaķskābeņu puduriem Inesīte izlaida zaķēnu no groza.
- Zaķskābenes pilnas baltu piltuvīšu, no tām nogurušās meža meitas dzer rīta dzērienu.
2.dsk.; bot. Divdīgļlapju klases augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi, arī koki ar saliktām lapām, kuras nereti reaģē uz pieskārienu.
Piemēri..zaķskābeņu dzimta. Lakstaugi, retāk koki, ar spirāliski sakārtotām, bieži vien plūksnaini vai staraini saliktām lapām.
- ..zaķskābeņu dzimta. Lakstaugi, retāk koki, ar spirāliski sakārtotām, bieži vien plūksnaini vai staraini saliktām lapām.
Avoti: 8. sējums