zālains
zālains -ais; s. -a, -ā
1.Tāds, kur aug zāle, tāds, kas ir apaudzis ar zāli.
PiemēriZālainas ganības.
1.1.Tāds (piemēram, labība), kur ir zāles piejaukums.
PiemēriLinaitē vietām bija tik liela zāle, ka to varēja pļaut sienam; dažus zālainākus vidus izpļāva arī rugaitē..
Avoti: 8. sējums