zāle1
zāle [zãle] -es, dsk. ģen. -ļu, s.
1.Reprezentatīva lielu izmēru telpa laicīgajā arhitektūrā. Speciāli iekārtota, parasti plaša, funkcionāli nosacīta telpa.
PiemēriSvinīgo ceremoniju zāle.
1.1.novec. Lielākā, greznākā telpa dzīvokli, dzīvojamā ēkā. Arī viesistaba.
PiemēriVienas durvis no mūsu istabas veda veckunga.. ēdamistabā, otras - zālē.
Avoti: 8. sējums