zāle2
zāle [zâle] -es, dsk. ģen. -ļu, s.
1.parasti vsk. Zālaugu kopums.
PiemēriLiela zāle.
Piemēri
- Liela zāle.
- Īsa zāle.
- Sēta zāle.
- Pļavu zāle.
- Svaiga zāle.
- Smaržīga zāle.
- Zāle dīgst.
- Zāle vīst.
- Nopļauta zāle.
- Zāles stiebri.
- Zāles velēna.
- Zāles pļaujmašīna.
- Par zāli pļavā īstenībā var spriest tikai tad, kad sāk pļaut. Dažreiz smilga un lapainie kāti ir izstiepušies gari, šķiet, šogad būs siena bagātība. Bet zemāk izrādās tukšs..
- ..bariņš netīru aitu plūc zāli ar lielu cītību. Gans basām, saulē iedegušām kājām.
- ..es biju atgriezies pie sava ganāmpulka, pie mūsu mūžīgi izsalkušajām govīm, kam ganībās nebija zāles un kas tāpēc bija ātras, saniknotas un zaglīgas.
- Aizverot acis un izrunājot vārdu «Latvija», es tūdaļ jūtu zaļu zāli pavasarī dīgstam, to pašu zaļo zāli, pēc kuras es vienādi esmu ilgojusies kā Itālijā, tā arī Somijā.
- Pār zemi spēji dvesma iet, Zem dvesmas puķes un zāle zied..
- sal. Viņa piegāja pie avota, kura ūdens atkal bij maigs un zaļš kā zāle..
- pārn. Agrās zāles pirmais zaļums Runā klusus, klusus vārdus, Klusi apklāj miklo zemi.
- pārn. «Man.. šķiet, ka patecējis jau diezgan ilgs laiks, kas visam liek apaugt ar zāli..»
Stabili vārdu savienojumiZāles griezumi. Zāles milti.
Stabili vārdu savienojumi
Zāles griezumi — Sasmalcināta (2-5 cm gara), mākslīgi izkaltēta zāle, ko izmanto lopbarībai.Zāles milti — Sasmalcināta, samalta un mākslīgi izkaltēta zāle, ko izmanto lopbarībai.
1.1.Šādu augu kopuma izveidota zemsedze, arī zālājs, maurs.
PiemēriStaigāt pa zāli.
Piemēri
- Staigāt pa zāli.
- Sasēsties zālē.
- Kājas šļūca pa zāli..
- Pēc brītiņa zālē nočabēja Vijas soļi...
- Zāle no rasas bija gluži palsa, un soļu sliede tajā šķita tumši lakota.
2.arī dsk. Zālaugi.
PiemēriDaudzgadīgās zāles.
Piemēri
- Daudzgadīgās zāles.
- Pļavu zāles.
- Nest zāļu nastas.
- Zāļu kūdra.
- Zāļu sēklas.
- Zāļu maisījums.
- Kapāt cūkām zāles.
- Krusttēvs parādīja man vecāsmātes kapu, apaugušu zālēm un smilgām.
- Skolotājs Baltiņš nopurina ar siena zālēm aplipušo mēteli..
- ..brūnās, zaļās un baltās sūnas un visas mežu zāles klausījās pavasara skaņās, un viņās lodājošie kukaiņi kļuva mundrāki..
- ..viņa skatījās projām, pļavā, kur krāšņā juceklī ziedēja sārtie puplakši, dzeltenīgi baltās vīgriezes, āboliņš un vēl simtiem citu, viņai nezināmu ziediņu un zāļu.
- Nekad nedrīkst piemirst, ka lopbarības zāļu uzdevums laukā ir ne vien dot lopbarību, bet arī.. celt augsnes auglību.
- ..blusu sūrene, blusu zāle, blusene aug slapjās, skābās, ar trūdu bagātās augsnēs.
- Ciņu zāle ir mazvērtīga stiebrzāle, jo dod asu un mazvērtīgu barību, ko lopi ne labprāt ēd.
- Uz cinīm [ciņiem] auga brūkleņu.. mētras un sūna, purviņos dzelzs zāle..
- Cilvēku, kurš nolaidies jūrā, pārsteidz neparastās zemūdens ainavas. Visapkārt viņam ir aļģu un jūras zāļu mežs..
- Medus zāle ir daudzgadīga stiebrzāle un sastopama brīvā dabā purvainās un smilšainās vietās.
- Lūk, majorāns. Viena tā forma Latvijā sastopama savvaļā... To sauc arī par raudeni jeb desu zāli, tādēļ, ka tā jau izsenis lietota kā garšviela desām un gaļas ēdieniem.
- Lielā pļavā dzīvoja sienāzis. Tajā pļavā auga samtenes, kumelītes,.. Jāņu zāles un smilgas.
- Naktī mazliet rasināja, un šķita, no rīta mākoņi paplēnēs un pārstās bojāt vasaras saulgriežus - Zāļu dienu.
- Pēc dažām dienām Zāļu vakars. Līgo. Un daudzi šai naktī papardes ziedu meklēs..
Stabili vārdu savienojumiBlusu zāles. Ciņu zāle. Desu zāle. Dzelzs zāle.
Stabili vārdu savienojumi
Blusu zāles — Blusenes (1).Ciņu zāle — Ciņusmilgas.Desu zāle sar. — Raudene, dārza majorāns.Dzelzs zāle — Dzelzszāle.Jāņu zāles — Dažu sugu augi, kas Latvijā uzzied ap Jāņiem, arī zāles, puķes, ko plūc Jāņos vainagu vīšanai un telpu, priekšmetu u. tml. rotāšanai. Jāņzāles, jāņuzāles.Jūras zāles — Jūraszāles.Kā ūdens zāle (arī ūdenszāle) — Saka par ļoti kustīgu cilvēku. Saka par intensīvām kustībām, darbībām.Medus zāle — Meduszāle.Sāls zāle — Sālszāle.Smaržu zāles — Smaržzāles.Ūdens zāle — Ūdenszāle.Vārpu zāle apv. — Vārpata.Zāļu (arī zemais) purvs — Purvs, kurš veidojies zemās vietās ar augstu gruntsūdeni un kura pamatu veido zāļu kūdra, bet augu segu - zālaugi, sausākās vietās arī kokaugi.Zāļu diena — Līgo diena, retāk diena pirms Līgo dienas.Zāļu vakars — Līgo vakars, retāk vakars pirms Līgo vakara.
Avoti: 8. sējums