Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
zāle2
zāle [zâle] -es, dsk. ģen. -ļu, s.
1.parasti vsk. Zālaugu kopums.
PiemēriLiela zāle.
  • Liela zāle.
  • Īsa zāle.
  • Sēta zāle.
  • Pļavu zāle.
  • Svaiga zāle.
  • Smaržīga zāle.
  • Zāle dīgst.
  • Zāle vīst.
  • Nopļauta zāle.
  • Zāles stiebri.
  • Zāles velēna.
  • Zāles pļaujmašīna.
  • Par zāli pļavā īstenībā var spriest tikai tad, kad sāk pļaut. Dažreiz smilga un lapainie kāti ir izstiepušies gari, šķiet, šogad būs siena bagātība. Bet zemāk izrādās tukšs..
  • ..bariņš netīru aitu plūc zāli ar lielu cītību. Gans basām, saulē iedegušām kājām.
  • ..es biju atgriezies pie sava ganāmpulka, pie mūsu mūžīgi izsalkušajām govīm, kam ganībās nebija zāles un kas tāpēc bija ātras, saniknotas un zaglīgas.
  • Aizverot acis un izrunājot vārdu «Latvija», es tūdaļ jūtu zaļu zāli pavasarī dīgstam, to pašu zaļo zāli, pēc kuras es vienādi esmu ilgojusies kā Itālijā, tā arī Somijā.
  • Pār zemi spēji dvesma iet, Zem dvesmas puķes un zāle zied..
  • sal. Viņa piegāja pie avota, kura ūdens atkal bij maigs un zaļš kā zāle..
  • pārn. Agrās zāles pirmais zaļums Runā klusus, klusus vārdus, Klusi apklāj miklo zemi.
  • pārn. «Man.. šķiet, ka patecējis jau diezgan ilgs laiks, kas visam liek apaugt ar zāli..»
Stabili vārdu savienojumiZāles griezumi. Zāles milti.
  • Zāles griezumi — Sasmalcināta (2-5 cm gara), mākslīgi izkaltēta zāle, ko izmanto lopbarībai.
  • Zāles milti — Sasmalcināta, samalta un mākslīgi izkaltēta zāle, ko izmanto lopbarībai.
1.1.Šādu augu kopuma izveidota zemsedze, arī zālājs, maurs.
PiemēriStaigāt pa zāli.
  • Staigāt pa zāli.
  • Sasēsties zālē.
  • Kājas šļūca pa zāli..
  • Pēc brītiņa zālē nočabēja Vijas soļi...
  • Zāle no rasas bija gluži palsa, un soļu sliede tajā šķita tumši lakota.
2.arī dsk. Zālaugi.
PiemēriDaudzgadīgās zāles.
  • Daudzgadīgās zāles.
  • Pļavu zāles.
  • Nest zāļu nastas.
  • Zāļu kūdra.
  • Zāļu sēklas.
  • Zāļu maisījums.
  • Kapāt cūkām zāles.
  • Krusttēvs parādīja man vecāsmātes kapu, apaugušu zālēm un smilgām.
  • Skolotājs Baltiņš nopurina ar siena zālēm aplipušo mēteli..
  • ..brūnās, zaļās un baltās sūnas un visas mežu zāles klausījās pavasara skaņās, un viņās lodājošie kukaiņi kļuva mundrāki..
  • ..viņa skatījās projām, pļavā, kur krāšņā juceklī ziedēja sārtie puplakši, dzeltenīgi baltās vīgriezes, āboliņš un vēl simtiem citu, viņai nezināmu ziediņu un zāļu.
  • Nekad nedrīkst piemirst, ka lopbarības zāļu uzdevums laukā ir ne vien dot lopbarību, bet arī.. celt augsnes auglību.
  • ..blusu sūrene, blusu zāle, blusene aug slapjās, skābās, ar trūdu bagātās augsnēs.
  • Ciņu zāle ir mazvērtīga stiebrzāle, jo dod asu un mazvērtīgu barību, ko lopi ne labprāt ēd.
  • Uz cinīm [ciņiem] auga brūkleņu.. mētras un sūna, purviņos dzelzs zāle..
  • Cilvēku, kurš nolaidies jūrā, pārsteidz neparastās zemūdens ainavas. Visapkārt viņam ir aļģu un jūras zāļu mežs..
  • Medus zāle ir daudzgadīga stiebrzāle un sastopama brīvā dabā purvainās un smilšainās vietās.
  • Lūk, majorāns. Viena tā forma Latvijā sastopama savvaļā... To sauc arī par raudeni jeb desu zāli, tādēļ, ka tā jau izsenis lietota kā garšviela desām un gaļas ēdieniem.
  • Lielā pļavā dzīvoja sienāzis. Tajā pļavā auga samtenes, kumelītes,.. Jāņu zāles un smilgas.
  • Naktī mazliet rasināja, un šķita, no rīta mākoņi paplēnēs un pārstās bojāt vasaras saulgriežus - Zāļu dienu.
  • Pēc dažām dienām Zāļu vakars. Līgo. Un daudzi šai naktī papardes ziedu meklēs..
Stabili vārdu savienojumiBlusu zāles. Ciņu zāle. Desu zāle. Dzelzs zāle.
Avoti: 8. sējums