Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
augstceltne
augstceltne -es, dsk. ģen. -ņu, s.
Augsta celtne (parasti ar deviņiem vai vairākiem stāviem).
PiemēriAugstceltnes kā teiksmainas pilis tiecās nakts debesīs.
Avoti: 1. sējums