plāns2
plāns [plâns] -ais; s. -a, -ā
plāni apst.
1.Tāds, kam ir mazs caurmērs, šķērsgriezums. Pretstats: biezs.
PiemēriPlāns dēlis.
Stabili vārdu savienojumiPlānā galdiņa urbējs. Plāns kā papīrs.
1.1.Tāds (augs), kam nav pildīto ziedu.
PiemēriPlānās lefkojas.
1.2.Tāds, kam ir mazs šķērsgriezums, tāds, kas nav blīvs, ciešs (par audumu, adījumu, apģērbu). Viegls, caurspīdīgs.
PiemēriPlāns audums.
1.3.apst. Tā, ka mugurā ir maz drēbju. Tā, ka nav karsti (ģērbties, staigāt u. tml.).
PiemēriSviedri mums plūda vienā plūšanā, kaut gan bijām ģērbušies, cik plāni vien bij iespējams. Es strādāju vienā kreklā un rupjām.. nātna biksēm, bez cepures.
2.Tāds, kura sastāvdaļas atrodas tālu cita no citas (parasti par apmatojumu).
PiemēriPlānas uzacis.
2.1.pārn.; sar. Nesablīvēts, rets (par cilvēku kopumu).
PiemēriDeju starplaikos drūzma zāles vidū neko plānāka nekļuva..
3.Tāds, kurā kādu uzturlīdzekļu ir par maz (par ēdienu, dzērienu).
PiemēriPlāna putra.
3.1.Tāds, kas nav blīvs, koncentrēts, arī tāds, kas nav piesātināts (par gāzveidīgām vielām, miglu, dūmiem u. tml.). Caurredzams.
PiemēriPlāna dūmaka.
4.Kalsns, vājš (par cilvēku, tā ķermeņa daļām). Šaurs (par lūpām).
PiemēriPlāns deguns.
5.sar. Trūcīgs, nabadzīgs.
PiemēriLabā Liepas māte!... To viņa neteica, cik dažreiz no sava plānā zupas trauka arī man ielējusi pa šķīvītim.
6.reti Nepilnīgs, vājš (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, tā izpausmi).
PiemēriBūrī iečirkstas sarkankrūtītis: šādā [elektriskajā] gaismā putna miegs ir plāns.
Stabili vārdu savienojumiIr (arī kļūst metas) plāni ap sirdi (retāk ap dūšu sar.). Ir (arī kļūst, metas) plāna dūša.
Avoti: 6-2. sējums