plānprātīgs
plānprātīgs -ais; s. -a, -ā
plānprātīgi apst.
1.Tāds, kas slimo ar plānprātību, tāds, kam piemīt plānprātība.
PiemēriAndrejs gan no auguma izskatījās vesels un brangs, gandrīz jau tukls, bet garā plānprātīgs.
1.1.Tāds, kurā izpaužas plānprātība.
PiemēriPlānprātīgi smiekli.
Avoti: 6-2. sējums