plānprātiņš
plānprātiņš -a, v.
plānprātiņa -as, s.; sar.
Plānprātīgs cilvēks.
PiemēriOtrs [zemnieks] izrādījās plānprātiņš, kas nesaprata neko, tikai ar lielu patiku vēroja, kā mana mute vārstījās..
- Otrs [zemnieks] izrādījās plānprātiņš, kas nesaprata neko, tikai ar lielu patiku vēroja, kā mana mute vārstījās..
- Ļaudis noraudzījās viņā gan ar nožēlu, gan ar derdzību, kā jau plānprātiņā.
Avoti: 6-2. sējums