Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
reliģija
reliģija -as, s.
Sabiedriskās apziņas forma, kura fantastiskā veidā atspoguļo neizprastus dabas un sabiedrības spēkus un kuras raksturīgākā pazīme ir cilvēku ticība atkarībai no pārdabiskiem spēkiem.
PiemēriMonoteistiskās reliģijas.
  • Monoteistiskās reliģijas.
  • Politeistiskās reliģijas.
  • Pirmskristietības reliģijas.
  • Reliģija radās un attīstījās laikā, kad cilvēki vēl nebija izzinājuši varenos dabas spēkus un arī sabiedrības attīstības spēkus. Apzinādamies savu atkarību no šiem spēkiem un bezspēcību to priekšā, cilvēks iztēlojās pārdabiskas, fantastiskas un dievišķīgas būtnes, kas it kā valda pār dabu un cilvēkiem.
  • Acīmredzot luterāņu reliģija, kuru vācu mācītāji sludināja kropļotā latviešu vai igauņu valodā, nespēja pārliecināt zemnieku masas. Tie pielūdza vēl sensenos pirmskristiānisma dievus.
  • Reliģijas skolotājs kādreiz teica, ka bez dieva ziņas ne mats no galvas nenokrītot.
Stabili vārdu savienojumi
Avoti: 6-2. sējums