uzskricelēt
uzskricelēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; sar.
1.Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti uzrakstīt. Uzkrecelēt, uzkricelēt.
Piemēri..[dzejnieks] vairs nevarēja salasīt dažu labu rindu, ko kādreiz steidzīgu roku uzskricelējis.
1.1.intrans.
PiemēriNoliktavas pārzine Šebere sniedza parakstīt kārtējo aktu: Plašais uzskricelēja nelasījis..
Avoti: 8. sējums