uzskriet
uzskriet -skrienu, -skrien, -skrien, arī -skrēju, -skrej, -skrej, pag. -skrēju; intrans.
1.Skrienot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Skrienot uzvirzīties uz kādas vietas.
PiemēriUzskriet kalnā.
1.1.Par dzīvniekiem.
PiemēriKumeļš uzskrien kalnā.
1.2.Veikli uzrāpties (par dzīvniekiem).
Piemēri..melnais runcis zibenīgi uzskrēja sētas staba galā, uzmetis kūkumu, nošņācās..
1.3.pārn. Uzlidot (parasti par putniem, kukaiņiem).
Piemēri..pīles brīžam uzskrien gaisā un tad atkal smagi nokrīt ūdenī meldru ēnā..
1.4.pārn. Ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) — piemēram, par raķetēm, mestiem priekšmetiem.
PiemēriBombardēšanas brīdī virs Caunes bataljona mītnes gaisā uzskrēja mirdzoša raķete un sabira sīkos gaismas puteklīšos.
Stabili vārdu savienojumiUzskriet (arī uzlidot, uziet, uzsprāgt) gaisā.
2.Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) — par cilvēkiem un dzīvniekiem. Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam. Arī uzgrūsties3.
PiemēriUzskriet celmam virsū un pakrist.
2.1.Par transportlīdzekļiem, arī braucējiem tajos.
Piemēri..kara laikā.. dažs labs kuģis uzskrien mīnai.
2.2.Par parādībām dabā, kustīgiem priekšmetiem.
Piemēri..viens no [astronomu] aprēķinu variantiem lika domāt, ka komēta uzskries virsū Saulei.
3.Skrienot, pārvietojoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam. Skrienot, pārvietojoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
PiemēriViena no tām [strādniecēm] tūdaļ atstāja savu darbu. «Rūta!» viņa uzsauca. «Pa durvīm neej, uzskriesi virsū priekšniekam!»
3.1.Pārvietojoties, parasti neļausi, negaidīti, ieraudzīt, atrast (piemēram, ko vajadzīgu, vēlamu).
PiemēriViņš bija, slotas žagarus meklēdams, nejauši uzskrējis virsū Sarkaļu lielajam kūlējam un lokomobilei Melnajā silā, kur Viļums to noslēpis..
4.parasti 3. pers. Pēkšņi sākties (par lietu, vēju u. tml.).
PiemēriUzskrien viegla vēja pūsma.
5.parasti 3. pers. Spēji rasties, izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
PiemēriDzintrai dusmas ātri uzskrēja un rimās. Dzintra varētu būt pavisam laba sieva..
Avoti: 8. sējums