uzskatīt
uzskatīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Pievērst, parasti īsu brīdi, skatienu (kādam, kam). Arī uzlūkot1.
Piemēri..Meta.. vaicājoši uzskatīja pirmīt sastapto māsu, kas patlaban nesa uz kādu palātu asins pārliešanas sistēmu.
2.Būt atzinumam, uzskatam (par ko). Atzīt pēc kādām pazīmēm, kritērijiem u. tml. (kādu par ko, ko par ko). Arī uzlūkot2.
PiemēriDirektors uzskatīja, ka tikai cilvēkam ar nobriedušu psihi darbs mežā pa kaulam.
3.Uzraudzīt, pieskatīt.
Piemēri«Tagad ilgu laiku nebija par bēgšanu [no gūsta] ko domāt. Visi uzraugi un sargi bija dabūjuši mācību un uzskatīja mūs vai uz katra soļa. Desmitniekiem bija uzdots visu noklausīties un izspiegot..»
4.novec. Sākt izjust patiku, iemīlēt, arī noskatīt (parasti līgavu).
Piemēri..kāpēc Noru, nevis skaisto Vēveru saimnieci uzskatīja tas svešais, tas dīvainais atnācējs, kuram no paša rocības tik vien ir kā pavecs ganu suns un mātes mirte..
Avoti: 8. sējums