Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vītināt
vītināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
Panākt, arī būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) vīst, daļēji zaudējot mitrumu (parasti saulē, ēnā).
PiemēriĶiršus vītina saulē vai kaltē 30-45°C temperatūrā, kamēr sakrunkojas.
Avoti: 8. sējums