miermīlīgs
miermīlīgs -ais; s. -a, -ā
miermīlīgi apst.
1.Saticīgs, draudzīgs, arī rāms (par cilvēku).
PiemēriPārāk jau [vīrs] lēns un miermīlīgs, īstais miegapūznis.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriKoku šalku ieaijātas, Kārļa domas kļuva laiskas un miermīlīgas.
1.2.Tāds, kas nav agresīvs (par dzīvniekiem).
PiemēriDidzis zināja, ka parasti miermīlīgā briežu māte var būt bīstama, kad vadā sev līdzi teļu.
2.Tāds, kas aizstāv mieru, cīnās par miera saglabāšanu.
PiemēriMiermīlīga valsts.
2.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriKopš Ļeņina parakstītā Dekrēta par mieru Padomju valsts konsekventi realizē miermīlīgu ārpolitiku.
Avoti: 5. sējums