dzirdīt
dzirdīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Dot, arī ļaut (kādam) dzert.
PiemēriDzirdīt zirgus.
- Dzirdīt zirgus.
- ..[māte] atkal ies lopus dzirdīt un govis slaukt.
- Vecmāmiņa ieveda Pēteri kambarī un dzirdīja ar pienu.
- pārn. Arī augi, tāpat kā cilvēki, ir jādzirda, ir jābaro, tikai ar citu barību.
- pārn. ..Pa zemes dzīslām ūdens tek un laukus dzirda, Lai graudu asni sadīgst rosīgāk.
1.1.Dot dzert (alkoholiskus dzērienus).
PiemēriSausais gan nedzirdīja savus draugus ar dārgiem dzērieniem, bet cienāja tikai ar šņabi un alu.
- Sausais gan nedzirdīja savus draugus ar dārgiem dzērieniem, bet cienāja tikai ar šņabi un alu.
Avoti: 2. sējums