Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
velētava
velētava -as, s.
Īpašs sols, arī laipa (kā) velēšanai.
PiemēriZiemā veļas mazgāšana notiek telpā, bet vasarā vanna tiek izripināta ārā, kur iznes arī velētavu.
Avoti: 8. sējums