ēsma
ēsma -as, s.
1.Barība, ko lieto (dzīvnieku, parasti zivju) pievilināšanai.
PiemēriIzlikt ēsmu.
- Izlikt ēsmu.
- Izmantot mākslīgu ēsmu.
- Dāvis krauj ārā no ratiem ķeseles un sien pie krustkociņiem ēsmu.
- Ūdas stāvēja kārtībā, vajadzēja tikai sagādāt ēsmu.
- Pie mums vardes izmanto galvenokārt par ēsmu vēžu ķeršanai.
- Lai iznīcinātu peles,.. drenu caurulēs ieliek.. saindētu ēsmu.
2.sar. Barība, ko kāds (parasti dzīvnieks) ēd. Barība (dzīvniekiem).
PiemēriViņi [zvirbuļi], līksmodami par bagāto ēsmu, kūla kaņepes, kviešus un lobīja graudu kodolus no auzu čaumalām.
- Viņi [zvirbuļi], līksmodami par bagāto ēsmu, kūla kaņepes, kviešus un lobīja graudu kodolus no auzu čaumalām.
- Zvēri zina, ka tūlīt būs brokastis. Gar sprostu rindām jau steidzas kopējas, lai izdalītu ēsmu..
- Veda no pilsētas cukuru, no kā gatavot bitēm ēsmu..
2.1.Ēdiens (cilvēkiem).
PiemēriViņa.. vilka no cepeškrāsniņas laukā visādu ēsmu: ..ceptu gaļu, mērci un olu kulteni.
- Viņa.. vilka no cepeškrāsniņas laukā visādu ēsmu: ..ceptu gaļu, mērci un olu kulteni.
- Vakarā mēs ēdām kartupeļus ar pienā novārītām mencām, un šī ēsma man likās visgardākā pasaulē.
Avoti: 2. sējums