esplanāde
esplanāde -es, dsk. ģen. -žu, s.
1.Plašs laukums. Plata iela (ar alejām vidū).
PiemēriKompozīcija [piemineklim] plaši izvērsta līdztekus šosejai, iesaistot pieminekļa ansamblī autotransporta stāvvietas, izveidojot esplanādi brīva paaugstinājuma formā..
2.vēst. Neapbūvēta vieta starp cietoksni un pilsētu.
Avoti: 2. sējums