ēst
ēst ēdu, ēd, ēd, pag. ēdu; trans.
1.Ieņemt mutē, parasti sakošļāt un norīt, barību.
PiemēriĒst maizi.
Stabili vārdu savienojumiĒst (ar) gariem zobiem.
1.1.intrans.
PiemēriAicināt ēst.
Stabili vārdu savienojumiDot ēst.
1.2.Uzņemt barību (ēdienreizē).
PiemēriĒst brokastis.
2.sar. Nemitīgi pārmest, nedot miera, sagādāt nepatikšanas, sāpes, ciešanas, nodarīt ļaunu (kādam).
PiemēriLabi, ka virtuvē nebija saimnieces - tā viņu vienmēr ēda kā par veco kannu, tā par sarūsējušo mazgājamo bļodu.
3.sar. Dzelt, kost (par kukaiņiem).
Piemēri..dunduri ēda nost zirgus un uzbruka arī cilvēkiem, kur vien varēdami piekļūt un pasūkt asinis.
3.1.intrans.
PiemēriBlusas ēd nost... rokas, kakls un krūtis no kodieniem izskatās kā vasaras raibumiem nosētas.
3.2.Bojāt, iznīcināt (par kaitēkļiem).
Piemēri..dārzā spradži ēda kāpostus nost.
4.sar. Bojāt (ķīmiski, mehāniski u. tml.).
PiemēriRūsa ēd dzelzi.
4.1.pārn. Kausēt (sniegu, ledu) — par sauli, retāk ūdeni.
PiemēriSaule Bišudruvu dārzā un sētā ēda un kausēja sniegu dienās, migla siltajās naktīs.
Stabili vārdu savienojumiĒst (arī grauzt) sirdi. Ēst ar ēšanu. Ēst mūžu.
Avoti: 2. sējums