Paplašinātā meklēšana

Meklējam ēst.

Atrasts vārdos (147):

Atrasts vārdu savienojumos (26):

Atrasts skaidrojumos (886):

Tikt galā ar ēdienu (arī dzērienu) (spēt) apēst, izēst (ēdienu), izdzert (dzērienu).
aizsēdināt Aicināt (kādu), pavēlēt vai palīdzēt (kam) nosēsties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.). Nosēdināt.
sēdināt Aicināt vai likt sēsties, novietoties sēdus (kur, uz kā u. tml.).
sūtnis Aiz vēstnieka nākamais (zemākais) diplomātiskais rangs ārlietu resorā. Persona, kam ir šāds rangs.
retardēt Aizkavēt, palēnināt (kā) sižetisko darbību, vēstījumu.
aizsēst Aizsēsties.
aizlaist Aizsūtīt (vēstuli).
Portretiskā līdzība Aktiera radītā tēla un atveidojamās vēsturiskās personas līdzība izskatā.
aperitīvs Alkoholisks dzēriens ēstgribas ierosināšanai.
paleoantropoloģija Antropoloģijas nozare, kas pētī pagājušo ģeoloģisko laikmetu cilvēkus un to attīstības vēsturi.
apdēstījums Apdēstīta vieta, arī dēsti.
izēst Apēst (kā iekšējo, vidējo, arī labāko daļu).
Sabāzt vēderā Apēst (parasti lielāku kā daudzumu).
Sabāzt vēderā Apēst (parasti lielāku kā daudzumu).
noēst Apēst (parasti virsējo daļu no kā).
izēst Apēst (visu ēdienu, kas ir, piemēram kādā traukā, vai noteiktu tā daudzumu).
salocīt Apēst ar lielu apetīti (ko) lielākā daudzumā; apēst ar lielu apetīti (kā lielāku daudzumu).
ievicot Apēst vai izdzert (kādu daudzumu).
Notīrīt šķīvi (arī trauku, paplāti u. tml.) Apēst visu šķīvī (traukā, uz paplātes) esošo.
Notīrīt šķīvi (arī trauku, paplāti) Apēst visu šķīvī (traukā, uz paplātes) esošo.
Notīrīt trauku (arī šķīvi, paplāti) Apēst visu traukā (šķīvī, uz paplātes) esošo.
Notīrīt paplāti (arī šķīvi, trauku u. tml.) Apēst visu uz paplātes (šķīvī, traukā) esošo.
iegrauzt Apēst, ieēst (mazliet cietas barības).
piebeigt Apēst, izdzert (iesākto). Ēdot, dzerot iztukšot (trauku).
veikt Apēst, noēst.
ieēst Apēst, norīt reizē ar barību (ko barībai nederīgu).
nokopt Apēst.
saēst Apēst.
apsist Apgāzt, arī apgāzt un saplēst.
aptupties Apsēsties (par dzīvniekiem). Uzmesties (par putniem, kukaiņiem).
apsēst Apsēsties, nosēsties.
atlaisties Apsēsties, novietoties pusguļus stāvoklī, arī atbalstīties pusguļus (pret ko).
apdzēst Apslāpēt (liesmas, uguni). Nodzēst.
lupata Apzīmē tādu stāvokli, kad (priekšmets) ir saplīsis, saplēsts.
sist Ar atsevišķu zvana skaņa vai atsevišķām zvana skaņām vēstīt (laiku) - par pulksteni.
nosist Ar atsevišķu zvana skaņu vai atsevišķām zvana skaņām pavēstīt (laiku) - par pulksteni.
našķēties Ar baudu, tīksminoties ēst gardumu, kārumu.
Dabūt (ko) iekšā Ar grūtībām ieēst, iedzert.
Ar gardu (arī saldu) muti Ar labu ēstgribu, ar lielu patiku (ēst, dzert).
Ar saldu (arī gardu) muti Ar labu ēstgribu, ar lielu patiku (ēst, dzert).
garšīgs Ar labu ēstgribu, ar patiku (ēst, dzert). Kāri.
gards Ar labu ēstgribu, ar patiku (ēst, dzert). Kāri...
Ar garšu Ar labu ēstgribu, patiku (ēst, dzert).
ielocīt Ar lielu apetīti apēst.
uzklupt Ar lielu kāri, alkatīgi iesākt ēst, ķerties klāt (ēdamajam) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
uzkrist Ar lielu kāri, alkatīgi iesākt ēst, ķerties klāt (ēdamajam) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
izšaut Ar lodi, šāviņu saplēst, izbojāt (ko). Ar lodi, šāviņu ievainot (ķermeņa daļu).
nomocīt Ar mokām apēst, izdzert.
ierakstīt Ar papildu samaksu palielināt pasta atbildību par (sūtījuma, parasti vēstules, bandroles) piegādi.
plūkāt Ar rāvieniem vairākkārt vilkt, plēst (ko).
plūkāt Ar rāvieniem, arī kodieniem dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
plūkt Ar rāvieniem, arī kožot dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
šķīt Ar rāvieniem, arī kožot dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem). Plūkt (2).
zvanīt Ar savu skaņu vēstīt (parasti laiku) - par pulksteni.
iezvanīt Ar skaļām balss skaņām pavēstīt par (laika posma) sākumu (par putniem).
apsist Ar skaņu, sitienu pavēstīt (laiku) - par pulksteni. Nosist.
satriekt Ar triecienu, triecieniem sašķelt, saplēst. Ar triecienu, triecieniem sabojāt, parasti pilnīgi.
nozvanīt Ar zvana skaņām pavēstīt (laiku) - par pulksteni, zvanu.
apzvanīt Ar zvanīšanu, zvanu skaņām pavēstīt, ka kāds ir miris vai tiek apbedīts. Zvanot bēru ceremonijā, pavadīt (mirušo).
Dzelzs laikmets Arheoloģiskās periodizācijas posms cilvēces vēsturē, kad darba rīkus un ieročus sāka darināt no dzelzs.
restaurācija Arhitektūras, mākslas, vēstures, arheoloģisku pieminekļu atjaunošana to sākotnējā veidā.
izkārtne Ārpusē izkārta plāksne ar tekstu, kas vēstī, piemēram, kādas iestādes nosaukumu, darbības veidu, laiku u. tml.
iznašķēt At baudu, tīksminoties izēst.
nolupināt Atdalot no kā, noēst nelieliem kumosiem.
atvest Atgādāt (ziņas, vēstis).
atnest Atgādāt šurp (ziņas, vēstis).
pārnest Atgriežoties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.), paziņot (jaunu vēsti, ziņu).
atkrist Atmuguriski krītot, pēkšņi nonākt sēdus vai guļus stāvoklī. Pēkšņi atsēsties, atgulties (nespēkā, nogurumā).
stērbele Atplēsta, ieplēsta (kā, piemēram, apģērba, auduma, papīra) daļa.
driskas Atplēstas, ieplēstas (auduma, papīra) daļas. Skrandas.
skrandas Atplēstas, parasti vairākās vietās, ieplēstas, saplēstas (piemēram, auduma, papīra) daļās.
skrandains Atplēsts, parasti vairākās vietās, ieplēsts, saplēsts (piemēram, par audumu, papīru).
novicot Ātri apēst.
ierīt Ātri ieēst.
lidot Ātri izplatīties, kļūt zināmam (par vēstīm, ziņām u. tml.).
pārskriet Ātri izplatoties, nonākt (pie daudziem vai visiem, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās) - par vēsti, valodām. Ātri izplatoties, pārvarēt attālumu.
uzsviesties Ātri uzlēkt, uzsēsties u. tml. (uz kā, kam).
mesties Ātri virzīties, lai mainītu stāvokli (piemēram, gulties, sēsties, krist, lēkt kur, uz kā u. tml.). Ātri mainīt kustības, pārvietošanās veidu.
sviesties Ātri virzīties, lai mainītu stāvokli (piemēram, gulties, sēsties, krist, lēkt kur, uz kā u. tml.). Ātri mainīt kustības, pārvietošanās veidu. Mesties (2).
šņakāt Ātri, ar lielu apetīti, arī čāpstinot ēst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
izrīt Ātri, arī negausīgi izēst, izdzert.
sarīties Ātri, negausīgi apēst (ko) lielākā daudzumā. Ātri, negausīgi apēst (kā lielāku daudzumu).
aprīt Ātri, negausīgi apēst (par cilvēku).
sarīt Ātri, negausīgi apēst, arī ierīt (ko) lielākā daudzumā. Ātri, negausīgi apēst, arī ierīt (kā lielāku daudzumu).
rīt Ātri, negausīgi ēst.
norīt Ātri, negausīgi noēst.
attupties Atsēsties (par dzīvniekiem).
piemesties Atsēsties, parasti uz neilgu laiku, arī uz kā neērta, nepiemērota.
atmesties Atsēsties, piesēsties (uz neilgu laiku, arī neērtā stāvoklī).
atsēst Atsēsties.
badināt Atstāt neēdušu, nedot ēst. Regulāri dot par maz barības.
atlaist Atsūtīt (piemēram, vēsti, ziņu).
pārlaist Atsūtīt (piemēram, vēstuli, ziņu).
stāstījums Attēlojums, atveidojums (mākslā), kuram ir vēstījuma raksturs.
pārcelt Atveidot (izloksnes vārda skaņas) literārās valodas formā, ievērojot (to) rašanās vēsturiskos un pozicionālos nosacījumus.
perlustrēt Atvērt un izskatīt (personīgās vēstules, korespondenci) bez adresāta ziņas (par administratīviem darbiniekiem). Aizturēt (aizdomās turētu personu), lai noskaidrotu (tās) identitāti.
sabiedrība Augstākā cilvēku attiecību attīstības pakāpe, kas izpaužas atsevišķu cilvēku mijiedarbībā, to grupu, organizāciju u. tml. funkcionēšanā un attīstībā; vēsturiski konkrēta cilvēku kopība.
vēstniecība Augstākā pastāvīgas darbības diplomātiska pārstāvniecība ar vēstnieku priekšgalā.
Veģetatīvā pavairošana Augu dēstu un stādu izaudzēšana no veģetatīvajiem orgāniem.
Autora teksts Autora vēstījums, arī piebildes, remarkas (parasti daiļdarbos, publicistiskos sacerējumos) atšķirībā no tiešās, netiešās, noģiedamās runas.
Pasta balodis Balodis, kas apmācīts pārnest vēstules.
Pasta balodis Balodis, kas ir apmācīts nogādāt kādus sūtījumus (parasti vēstules).
epilogs Beigu daļa (daiļdarbā), kurā vēstīts par darbojošos personu tālāko likteni.
Bez garšas Bez ēstgribas, bez patikas (ēst, dzert).
(Ar) gariem zobiem Bez patikas, bez apetītes (ēst).
(Ar) gariem zobiem Bez patikas, bez apetītes (ēst).
šļukt Bezspēkā sēsties, gulties u. tml. Slīgt (1).
atēdināt Bieži, daudz dodot ēst (kādu ēdienu), izraisīt nepatiku (pret šo ēdienu).
aizvēsture Buržuāziskajā historiogrāfijā - senākais vēstures laikmets, par kuru nav rakstveida liecību.
sasist Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek saplēsts, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
sadauzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, saplēsts, sabojāts, padarīts nelietojams.
zināt Būt tādam, kam ir tādas zināšanas (2), ka spēj (ko vēstīt, par ko spriest u. tml.).
baļķis Būvmateriāls - apzāģēts, arī aptēsts, apēvelēts liels koka stumbra gabals. Sija, būvbaļķis.
rustika Celtnes sienu veidojums no iemūrētiem vai virsmā iestrādātiem rupji aptēstiem, arī izciļņos kārtotiem akmeņiem. Šāda veidojuma imitācija sienas apmetumā.
mezozojs Ceturtā ēra zemes ģeoloģiskajā vēsturē - posms starp paleozoju un kainozoju.
iespiesties Cieši ievietoties (piemēram, iestāties, iesēsties kur iekšā).
Cik (tik) vēderā lien Cik gribas (ēst).
dzīvesstāsts Cilvēka mūža gājums. Vēstījums par cilvēka mūžu vai tā daļu.
ziņotājs Cilvēks, kas dara zināmu faktu, vēsti, ziņu, ziņu kopumu, parasti mutvārdos vai rakstveidā, arī ziņnesis (1).
vēstnesis Cilvēks, kas nogādā (kādam) vēstis, ziņojumus. Ziņnesis.
ziņnesis Cilvēks, kas nogādā (kur, kādam) vēstis, ziņojumus (1), rīkojumus. Arī vēstnesis.
ņerga Cilvēks, kas peļ, arī iznieko ēdienu. Cilvēks, kam nav ēstgribas.
teicējs Cilvēks, no kura iegūst informāciju par (parasti) folkloras sacerējumiem, kādu izloksni, vēsturiskiem notikumiem.
lobīt Dalīt nost, plēst (koka mizu no stumbra).
pusizēsis Daļēji izēsts.
ieplēst Daļēji saplēst. Vietumis saplēst.
sliedvilcis Darbarīks, kas paredzēts līniju atzīmēšanai, pa kurām tiek aptēsts kāds priekšmets, piemēram, sija, baļķis.
ēšana Darbība, process --> ēst.
ziņot Darīt zināmu (faktu, vēsti, ziņu, ziņu kopumu), parasti mutvārdos vai rakstveidā.
paust Darīt zināmu (ko), piemēram, rakstā, vēstulē.
izplatīt Darīt zināmu (piemēram, ziņu, vēsti), iepazīstināt (piemēram, ar uzskatiem).
nest Darīt zināmu, atgādāt (piemēram, kādu vēsti, ziņu).
plēsējs Darītājs --> plēst.
vēstītājs Darītājs --> vēstīt.
Melnās kājas Dārzeņu dēstu slimība (parasti kāpostu dzimtas augiem).
Melnās kājas Dārzeņu dēstu slimība (parasti krustziežiem).
saēsties Daudz apēst (ko). Daudz apēdot (ko), pilnīgi paēst (to).
saēsties Daudz ēdot, pilnīgi paēst.
sazīsties Daudz iezīst (ko). Daudz iezīžot (ko), pilnīgi paēst, padzerties (to).
salaizīties Daudz laizot, pilnīgi paēst.
sastrēbties Daudz strebjot, pilnīgi paēst, arī padzerties.
sazīsties Daudz zīžot, pilnīgi paēst, padzerties.
dūšīgs Daudz, pamatīgi (ēst, dzert u. tml.).
sadauzīt Dauzot sašķelt, saplēst.
Stādāmais materiāls Dēsti, stādi, augu daļas (bumbuļi, sīpoli, spraudeņi, sakņu un stublāju daļas), ko izmanto stādīšanai.
iedēstīt Dēstīt un pabeigt dēstīt.
nodēstīt Dēstot (ko), aizņemt (kādu vietu, platību ar to).
izdēstīt Dēstot izlietot (daudz vai visu).
piedēstīt Dēstot papildināt (dēstījumu).
apdēstīt Dēstot, stādot aizņemt ar dēstiem (zemes platību).
iedēsts Dēsts.
Pilnvarotais lietvedis Diplomātiskais pārstāvis, kas pēc ranga ir zemāks par vēstnieku un sūtni.
Lietu pilnvarotais Diplomātiskais pārstāvis, kas pēc ranga ir zemāks par vēstnieku.
verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma - neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim. Dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
ēdams Divd. --> ēst.
saēdināt Dodot daudz ēst, panākt, ka (kāds) pilnīgi paēd.
ieēdināt Dodot ēst (noburtu ēdienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā (pēc māņticīgo priekšstatiem).
nobarot Dodot labi un daudz ēst, panākt, ka (cilvēks, parasti bērns, viņa ķermenis, tā daļas) kļūst resns, tukls, pilnīgs.
sabarot Dot (cilvēkam, retāk dzīvniekam) daudz apēst (ko). Dodot daudz ēst (ko), panākt, ka (cilvēks, retāk dzīvnieks) pilnīgi paēd (to).
ēdināt Dot (cilvēkam) ēst.
cienāt Dot (viesim) ēst, dzert.
mielot Dot (viesim) ēst, dzert. Dot ēst ko ļoti garšīgu, arī neikdienišķu. Cienāt.
pacienāt Dot (viesim) paēst, padzert.
pamielot Dot (viesim) paēst, padzert. Pacienāt.
izēdināt Dot apēst (cilvēkiem visu ēdienu, produktus vai noteiktu to daudzumu).
izēdināt Dot bagātīgi ēst, bagātīgi pacienāt ar ēdienu.
saēdināt Dot daudz apēst (ko); dodot daudz ēst (ko), panākt, ka pilnīgi paēd (to).
sacienāt Dot daudz apēst, izdzert (ko), dodot daudz ēst, dzert (ko), panākt, ka pilnīgi paēd, padzeras (to).
samielot Dot daudz apēst, izdzert (ko). Dodot daudz ēst, dzert (ko), panākt, ka pilnīgi paēd, padzeras (to).
barot Dot ēst, dot barību (dzīvniekiem).
grūst Dot ēst, dzert (parasti nevērīgi).
ciltskoks Dzimtas (retāk cilts, tautas) cilme un radniecības attiecības to vēsturiskajā attīstībā. Šo attiecību grafisks attēlojums.
bioģenēze Dzīvo būtņu attīstības vēsture.
filoģenēze Dzīvo organismu (to tipu, dzimtu, ģinšu, sugu) vēsturiskā attīstība.
pasha Ēdiens, ko parasti gatavo no saldas biezpiena masas nelielas piramīdas veidā un ko mēdz ēst pareizticīgo lieldienās.
paēdināt Ēdināt un pabeigt ēdināt (cilvēku), arī ēdināt (cilvēku) tā, ka (tam) vairāk negribas ēst.
pieēst Ēdot vai dzerot, ēst klāt (ko).
biļina Episka krievu tautas dziesma, kurā teiksmainā formā stāstīts par vēsturiskiem notikumiem un varoņiem.
Ēst ar pilnu muti Ēst ar lielu apetīti, arī daudz ēst.
paēst Ēst un pabeigt ēst (ēdienreizē).
paēst Ēst un pabeigt ēst, arī ēst tā, ka vairāk negribas ēst.
ieturēt Ēst, paēst (maltīti).
ņergāties Ēst, peļot, arī izniekojot ēdienu. Ēst bez ēstgribas.
neofašisms Fašisms, kas ir restaurēts pēc Otrā pasaules kara un pielāgots pēckara vēsturiskajiem apstākļiem.
Vēstures filozofija Filozofijas nozare, kas pētī vēstures procesu motīvus, likumsakarības un vēsturisko izziņu iespējas.
pieganīties Ganoties pilnīgi paēst (par lauksaimniecības dzīvniekiem).
sagānīties Ganoties pilnīgi paēst, arī uzbaroties.
sagrauzt Graužot sasmalcināt un apēst (par dzīvniekiem).
iekrimst Graužot, skrubinot nedaudz ieēst.
švirksts Griezīgs, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts, arī berzts, plēsts, strauji lido.
kahetieši Gruzīni, kas dzīvo Austrumgruzijā, Kahetijas vēsturiskā novada teritorijā.
atlants Ģeogrāfijas, vēstures vai citu karšu sistemātisks sakopojums.
stratigrāfija Ģeoloģijas nozare, kas pētī Zemes garozas slāņu veidošanās vēsturisko secību un izplatību.
izdēstīt Iedēstīt (augus) citu no cita kādā attālumā.
sadēstīt Iedēstīt (ko) lielākā daudzumā. Iedēstīt (kā lielāku daudzumu).
piedēstīt Iedēstīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piedēstīt Iedēstīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) aizņem (piemēram, dobi, dārzu).
atdēstīt Iedēstīt atpakaļ iepriekšējā vietā.
pārdēstīt Iedēstīt citā vietā. Dēstīt vēlreiz, no jauna.
ieķert Iedzert (parasti alkoholisku dzērienu). Strauji, arī steigā nedaudz ieēst.
uzēst Ieēst (ko) virsū (kādam ēdienam vai dzērienam).
uzēst Ieēst (ko).
iebrokastot Ieēst brokastis.
iebaudīt Ieēst, iedzert.
iekopties Ieēst.
Pielikt pie mutes (arī lūpām) Ieēst. Arī iedzert.
ielaisties Iegulties, ērti iesēsties.
uzkost Iekost (4). Arī uzēst (1).
Iebāzt (arī iespiest) durvīs Ielikt, novietot (piemēram, vēstuli) aizvērtu durvju spraugā.
Iemest vēstuli Iemest vēstuli pastkastītē, lai nosūtītu.
Iemest vēstuli Iemest vēstuli pastkastītē, lai nosūtītu.
ieplīsums Ieplēsta vai ieplīsusi vieta. Plaisa, kas radusies plīstot.
Kultūras mantojums Iepriekšējos vēstures laikposmos radītās kultūras vērtības.
datēt Ierakstīt datumu (piemēram, dokumentā, vēstulē). Noteikt (kā rašanās, norises u. tml.) datumu.
vērtsvēstule Ierakstīta, apdrošināta vēstule.
Iziet uz vēstures skatuves Iesaistīties nozīmīgos vēsturiskos notikumos.
Iziet uz vēstures skatuves Iesaistīties nozīmīgos vēsturiskos notikumos.
Uziet (arī iziet, uznākt) uz vēstures skatuves Iesaistīties nozīmīgos vēsturiskos notikumos.
Uznākt (arī iziet, uziet) uz vēstures skatuves Iesaistīties nozīmīgos vēsturiskos notikumos.
Iziet (arī uznākt, uziet) uz vēstures skatuves Iesaistīties nozīmīgos vēsturiskos notikumos.
ietēst Iesākt tēst, bet nepabeigt.
iesēst Iesēsties (1).
iesēst Iesēsties (2).
ietupties Iesēsties (parasti neērtā vietā). Ievietoties, novietoties tupus (kur iekšā).
iespriesties Iespiesties (piemēram, iestāties, iesēsties kur iekšā).
iejundīt Ievadīt (kādu laika posmu), pavēstīt par (kāda laika posma) sākšanos.
izdzēsties Ilgāku laiku dzēst.
izgavēties Ilgāku laiku pietiekami nepaēst, badoties.
izkauties Ilgāku laiku plēsties (par dzīvniekiem).
noēsties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ēst (ko). Izēsties.
izrīties Ilgāku laiku, daudz ātri, arī negausīgi ēst, dzert.
izdēstīties Ilgāku laiku, daudz dēstīt.
izēsties Ilgāku laiku, daudz ēst. Ēst daudz, tik, cik gribas.
ēra Ilgs laika posms, kas pēc sava sabiedriskā satura un vēsturiskajiem notikumiem būtiski atšķiras no iepriekšējā laika posma. Laikmets.
medaļa Īpaša, parasti apaļa, zīme, kas izgatavota kāda vēsturiska notikuma atcerei, izcila sabiedriska vai kultūras darbinieka piemiņai.
Ir ko grauzt Ir ko ēst.
novele Īsā stāsta paveids, kam raksturīgs lakonisks, spraigs vēstījums par kādu neparastu notikumu, negaidīts atrisinājums. Šī stāsta paveida daiļdarbs.
varoņopera Itāliešu 18. gadsimta opera, kurā dominē solo dziedājumi, virtuoza balss meistarības demonstrēšana un kuras sižeta pamatā ir heroiski mitoloģiska vai leģendāri vēsturiska tēma.
leģenda Izcils vēsturisks notikums un atmiņas, nostāsti par to.
liels Izcils, sabiedriski, vēsturiski nozīmīgs (par parādībām sabiedrībā).
mīts Izdomājums, nepatiess vēstījums, stāstījums (parasti par parādībām sabiedrībā).
iztukšot Izdzert, izēst (trauku) tukšu. Izdzert (dzērienu), izēst (ēdienu).
izvicot Izēst (ēdienu).
izleksēt Izēst (parasti ko šķidru).
izstrēbties Izēsties (šķidru ēdienu), arī izdzerties.
izšmurgāt Izjaukt un neizēst (barību).
iekārot Izjust kāri (pēc kāda ēdiena, dzēriena, arī ko ēst, dzert).
kārot Izjust lielu organisku nepieciešamību (pēc kā ēdama, dzerama, arī ko ēst, dzert).
kāroties Izjust lielu organisku nepieciešamību (pēc kā ēdama, dzerama, arī ko ēst, dzert). Kārot (1).
Ar kāru muti Izjūtot garšas baudu, ar lielu patiku, apetīti (ēst, dzert).
Ar kāru muti Izjūtot garšas baudu, ar lielu, patiku, apetīti (ēst, dzert).
patērēt Izlietot uzturam. Apēst. Izdzert.
zondēt Izmantot īpašas metodes (mākslas, vēstures, arhitektūras pieminekļu restaurācijā).
izpausties Izplatīties (par ziņu, vēsti u. tml.).
klīst Izplatīties (par ziņu, vēsti).
aiziet Izplatīties, arī tikt pavēstītam (par ziņām, vēstīm, slavu, runām u. tml.).
staigāt Izplatīties, kļūt zināmam (par ziņām, vēstīm u. tml.).
iet Izplatīties, kļūt zināmam (par ziņām, vēstīm, slavu u. tml.).
nonākt Izplatoties, tiekot izplatītam, kļūt zināmam (kādam, kur) - par ziņu, vēsti u. tml.
sakairināt Izraisīt (ēstgribu), parasti stipri.
iegardināt Izraisīt (kādā) lielu vēlēšanos ēst, stāstot par ēdienu vai rādot to.
kārdināt Izraisīt (kādam, piemēram, ar savu izskatu, smaržu) kāri (to) ēst, dzert (par ko ēdamu, dzeramu).
iekairināt Izraisīt, ierosināt (piemēram, tieksmi ēst, dzert).
ēstgriba Izsalkuma sajūta, vēlēšanās ēst.
izpiķēt Izstādīt (dēstus).
šņakarēties Izvēlīgi, parasti, izmeklējot labāko, garšīgāko, ēst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
svaigs Jaunākais (par ziņu, vēsti u. tml.).
Pirmā bezdelīga Kādas parādības pirmais vēstnesis, kāda pasākuma pirmais veicējs, arī rezultāts.
Pirmā bezdelīga Kādas parādības pirmais vēstnesis, kāda pasākuma pirmais veicējs, arī rezultāts.
kalendārijs Kalendāra dienu un mēnešu secībā sniegta informācija (piemēram, par vēsturiskiem vai kultūras dzīves notikumiem).
Ekonomiskā konjunktūra Kapitālismā - konkrēti vēsturiskie apstākļi, kādos norit atražošanas procesa svārstības visā tā kopumā un tirgus izpausmē (pieprasījums un piedāvājums, cenas, procenti, vērtspapīru kursi, darba algas u. tml.).
iekāre Kāre (pēc kāda ēdiena, dzēriena, arī ko ēst, dzert).
vicot Kāri, ātri ēst.
šņakarēties Kāri, parasti čāpstinot, ēst (par dzīvniekiem, parasti par cūkām).
kostīmfilma Kinofilma, kurā galvenā vērība veltīta vēsturiski precīzam vai stilizētam ietērpam (kostīmiem, rekvizītiem, dekorācijām).
kinovēsture Kinomākslas vēsture.
kinovēsturnieks Kinovēstures speciālists.
kinovēsture Kinozinātnes nozare, kas pētī kinomākslas vēsturi.
Ieiet vēsturē Kļūt ļoti nozīmīgam vai vispār zināmam un netikt aizmirstam vēstures gaitā.
Ieiet vēsturē Kļūt ļoti nozīmīgam vai vispārzināmam un netikt aizmirstam vēstures gaitā.
izplatīties Kļūt zināmam (piemēram, par ziņu, vēsti), kļūt pazīstamam (piemēram, par uzskatiem).
ieknābāt Knābājot ieēst.
izknābāt Knābājot izlasīt, izēst.
noknābāt Knābājot noēst.
pieknābāties Knābājot pilnīgi paēst (par putniem).
saknābāt Knābājot salasīt, apēst (piemēram, vairākus, daudzus graudus).
uzknābāt Knābājot savākt un apēst, ieēst.
izknābt Knābjot izplēst, izēst.
lubas Koka mizas, kas plēstas, piemēram, no augošas liepas, egles. Skali, skaidas, kas plēstas no bezzaraina koka.
klucītis Kokmateriāls - tēsts, skaldīts neliels, bet samērā masīvs koka gabals.
objektīvisms Koncepcija, kuras pamatā ir sociāli politiska neitralitāte zinātniskajā izziņā, atturēšanās no vēsturisko notikumu un sabiedriskās dzīves parādību sociāli kritiskiem vērtējumiem.
gremot Košļājot smalcināt (parasti ko cietu, sīkstu). Arī ēst.
nokrimšķināt Krimšķinot noēst.
pirmkristiānisms Kristietības vēstures posms no tās izcelšanās līdz katoliskās baznīcas sākumiem.
antikrists Kristus pretinieks. Nešķīstais, velna apsēstais.
Arhitektūras piemineklis Kultūras piemineklis - pilnīgi vai daļēji saglabājusies celtne ar zinātnisku vai vēsturiski māksliniecisku nozīmi.
Arheoloģiskais piemineklis Kultūras piemineklis - vēsturiskas nozīmes objekts, ko pētī ar arheoloģijas metodēm.
Vēstures piemineklis Kultūras piemineklis, kam ir liela vēsturiska vērtība.
Vēstures piemineklis Kultūras piemineklis, kam ir liela vēsturiska vērtība.
kultūrvēsture Kultūras vēsture.
Cepuri kuldams Labi, bezrūpīgi (ko darīt, parasti dzīvot, ēst, dzert).
Piesiet (savu) sirdi Labi, sātīgi paēst, arī izraisīt sātīguma sajūtu. Arī labi garšot.
Piesiet dūšu Labi, sātīgi paēst. Ieēst vai iedzert ko ļoti kārotu, atspirdzinošu. Izraisīt sātīguma sajūtu (par ļoti kārotu, atspirdzinošu ēdienu).
Piesiet dūšu Labi, sātīgi paēst. Ieēst vai iedzert ko ļoti kārotu, atspirdzinošu. Izraisīt sātīguma sajūtu (par ļoti kārotu, atspirdzinošu ēdienu).
Ar gardu (arī saldu) muti Labu ēstgribu, ar lielu patiku (ēst, dzert).
ēdienreize Laiks, kad parasts ēst.
uzlaizīt Laizot apēst (parasti ko nolijušu, nobirušu u. tml.) - parasti par dzīvniekiem.
salaizīt Laizot apēst.
izlaizīt Laizot izēst (daudz vai visu). Laizot iztukšot (trauku).
ielaizīt Laizot nedaudz ieēst.
nolaizīt Laizot noēst (virskārtu).
pielaizīties Laizot pilnīgi paēst.
izlasīt Lasīt un pabeigt lasīt (piemēram, grāmatu, laikrakstu, vēstuli).
izlasīt Lasīt un pabeigt lasīt (tekstu, piemēram, grāmatā, laikrakstā, vēstulē).
skribināt Lēnām, maziem kumosiem ēst.
atslīgt Lēni atsēsties (parasti bezspēkā). Noslīgt.
nolaisties Lēni nosēsties, nogulties.
nolīst Lēni, klusi, arī nemanāmi nogulties, nosēsties (kur savrup).
noslīgt Lēni, parasti bezspēkā, nosēsties, nogulties u. tml. (kur, uz kā u. tml.).
slīgt Lēni, parasti bezspēkā, sēsties, gulties u. tml.. Arī slīdēt lejup (gar ko).
tenidoze Lenteņu izraisīta cilvēku un gaļēdāju dzīvnieku invāzijas slimība, kam raksturīga, piemēram, vemšana, caureja, samazināta ēstgriba, novājēšana.
province Liela administratīvi teritoriāla vienība (dažās valstīs). Valsts daļa, kas vēsturiski ir veidojusies kā teritoriāla nomales vienība samērā tālu no šīs valsts galvaspilsētas.
šķira Liela cilvēku grupa (sociālā pamatgrupa), kam ir vēsturiski noteikta vieta sabiedriskās ražošanas sistēmā.
kaudze Liela, parasti nekārtīgi salikta (piemēram, vēstuļu, dokumentu), kopa.
ņamm Lieto, lai atdarinātu ēšanas troksni, arī lai uzaicinātu ēst (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem).
švirkst Lieto, lai atdarinātu griezīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts, arī berzts, plēsts, strauji lido.
palūk Lieto, lai pievērstu uzmanību kādam faktam, parasti tādam, par ko tiks vēstīts.
paskat Lieto, lai pievērstu uzmanību kādam faktam, parasti tādam, par ko tiks vēstīts.
atsūtīt Likt, lai nodod (piemēram, ziņas, vēstis, sveicienus).
eposs Liroepikas paveids - varoņpoēma, kas vēstī par svarīgiem notikumiem tautas dzīvē. Šī liroepikas paveida daiļdarbs.
poēma Liroepikas žanrs, kam raksturīgs dzejisks vēstījums par svarīgiem, izšķirošiem notikumiem tautas, kādas sociālas grupas vai atsevišķa cilvēka dzīvē. Šī žanra daiļdarbs.
balāde Liroepikas žanrs, kam raksturīgs kāda varoņdarba, traģiska vai fantastiska notikuma attēlojums, spraiga darbība, dramatisks vēstījums Šī žanra daiļdarbs.
hronika Literārs darbs, kurā dokumentāli attēloti vēsturiski notikumi.
varoņeposs Literārs eposs, kura vēstīts par izšķirošu, varonīgu cīņu tautas vai atsevišķu cilvēku dzīvē.
žurnālistika Literatūras nozare, kas pētī periodikas vēsturi, teoriju un praksi. Arī periodisko izdevumu kopums (piemēram, kādā laikposmā, valstī, kādai tautai).
literatūrvēsture Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūru tās attīstībā, sākot no tautas mutvārdu daiļrades līdz mūsu dienām. Literatūras vēsture.
Literatūras vēsture Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūru tās attīstībā, sākot no tautas mutvārdu daiļrades līdz mūsu dienām. Literatūrvēsture.
letonika Literatūras, arhīvu materiālu kopums par Latviju, latviešiem, to kultūru, vēsturi, valodu.
literatūrvēsturnieks Literatūrvēstures speciālists. Literatūras vēsturnieks.
Literatūras vēsturnieks Literatūrvēstures speciālists. Literatūrvēsturnieks.
uzlakt Lokot apēst (parasti ko nolijušu) - parasti par suni, kaķi.
izlakt Lokot izēst (barību). Lokot iztukšot (trauku).
pielakties Lokot pilnīgi padzerties, paēst (par dzīvniekiem).
Kostīmu luga Luga, kurā galvenā vērība veltīta vēsturiski precīzam vai stilizētam ietērpam (kostīmiem, rekvizītiem, dekorācijām).
Kostīmu luga Luga, kurā galvenā vērība veltīta vēsturiski precīzam vai stilizētam ietērpam (kostīmiem, rekvizītiem, dekorācijām).
atlidot Ļoti ātri atkļūt, kļūt zināmam (par vēstīm, ziņām).
aizjoņot Ļoti ātri nokļūt, izplatīties (par ziņu, vēsti u. tml.).
noēst Ļoti bojāt. Saēst.
milzīgs Ļoti izcils, sabiedriski, vēsturiski ļoti nozīmīgs.
milzu Ļoti izcils, sabiedriski, vēsturiski ļoti nozīmīgs. Milzīgs (7).
ieknābāt Ļoti maz ieēst (par cilvēku).
driskas Ļoti saplēsts, skrandains apģērba vai veļas gabals, arī cits saplēsts priekšmets.
heraldika Mācība par ģerboņiem, arī par dažām citām simboliskām zīmēm. Vēstures zinātnes palīgnozare, kas pētī ģerboņu izveidošanos.
žanrs Mākslas darba formas kategorija ar vēsturiski izveidotām, noteiktām raksturīgām pazīmēm.
Naivais materiālisms Materiālisma vēsturiskā forma, kam raksturīga stihiski dialektiska pieeja īstenībai.
Naivais materiālisms Materiālisma vēsturiskā forma, kam raksturīga stihiski dialektiska pieeja īstenībai.
Metafiziskais (arī mehānistiskais) materiālisms Materiālisma vēsturiskā forma, kas reducē visu matērijas kustības formu kvalitatīvo dažādību uz mehānisko kustību un visas attīstības likumsakarības - uz visvienkāršākajiem mehānikas likumiem.
Mehānistiskais (arī metafiziskais) materiālisms Materiālisma vēsturiskā forma, kas reducē visu matērijas kustības formu kvalitatīvo dažādību uz mehānisko kustību un visas attīstības likumsakarības - uz visvienkāršākajiem mehānikas likumiem.
Metafiziskais (arī mehānistiskais) materiālisms Materiālisma vēsturiskā forma, kas reducē visu matērijas kustības formu kvalitatīvo dažādību uz mehānisko kustību un visas attīstības likumsakarības - uz visvienkāršākajiem mehānikas likumiem.
mehānicisms Materiālisma vēsturiskā forma, kas reducē visu matērijas kustības formu kvalitatīvo dažādību uz mehānisko kustību un visas attīstības likumsakarības - uz visvienkāršākajiem mehānikas likumiem. Metaliziskais materiālisms, mehānistiskais materiālisms.
Kultūras piemineklis Materiāls objekts, kam ir liela kultūrvēsturiska vērtība.
Kultūras piemineklis Materiāls objekts, kam ir liela kultūrvēsturiska, vērtība.
skrubināt Maziem kumosiem ēst.
aizkost Mazliet (parasti steigā) ieēst. Iekost.
aizplēst Mazliet atplēst, atraut.
pabaudīt Mazliet ēst, dzert.
palaizīt Mazliet ieēst (ko), parasti laizot.
palaizīties Mazliet ieēst, parasti laizot.
paknābāt Mazliet, arī negribīgi ieēst (par cilvēkiem).
iepluinīt Mazliet, arī vietumis ieplēst.
pieknābāties Mazliet, šad tad ko ieēdot, paēst (par cilvēkiem).
sagrauzt Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, sabojāt, parasti pilnīgi. Saēst (3).
ganīties Meklēt un ēst auga barību (par lauksaimniecības dzīvniekiem).
nomīdīt Mīdot nodzēst (uguni, ko degošu).
nomīt Minot nodzēst (uguni, ko degošu).
nomīņāt Mīņājot nodzēst (uguni, ko degošu).
lūks Mizas sloksne, kas plēsta, piemēram, no augoša kārkla, liepas un ko parasti izmanto pinumiem.
epopeja Monumentāls sociāls romāns vai romānu cikls, kas atspoguļo tautas dzīvē nozīmīgu vēsturisku notikumu vai vēstures periodu.
Nav (retāk ir) ko krimst (arī grauzt) Nav (ir) ko ēst.
nogaršot Ne daudz apēst, iedzert (ko), parasti lai novērtētu (tā) garšu.
bombardēt Neatlaidīgi, uzmācīgi vajāt (kādu ar vēstulēm, lūgumiem u. tml.). Nelikt kādam mieru.
klusēt Nebūt kontaktā (ar kādu), nereaģēt (uz ko, piemēram, ar vēstuli).
iekost Nedaudz (parasti steigā) ieēst.
ieēst Nedaudz apēst.
ieēdināt Nedaudz iedot ēst (dzīvniekam).
uzkost Nedaudz ieēst (ko) virsū (parasti alkoholiskam dzērienam).
Mērdēt badā Nedot ēst.
gavēt Neēst (piemēram, ja nav ko ēst, ja nedod ēst).
badoties Neēst vai ēst ļoti maz (ilgāku laiku). Ciest badu.
pagavēt Neilgu laiku neēst (piemēram, ja nav ko ēst, ja nedod ēst).
padēstīt Neilgu laiku, mazliet dēstīt.
padzēst Neilgu laiku, mazliet dzēst (uguni, liesmas, ko degošu).
padzēst Neilgu laiku, mazliet dzēst (uzrakstīto, uztriepto).
pagrauzt Neilgu laiku, mazliet ēst (ko cietu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
paknibināt Neilgu laiku, mazliet ēst (lēni, pa mazām daļām).
palupināt Neilgu laiku, mazliet ēst lēni, nelieliem kumosiem, arī negribīgi.
paplēst Neilgu laiku, mazliet plēst.
patēst Neilgu laiku, mazliet tēst.
Balta lappuse Neizpētīts posms, arī notikums (piemēram, kā vēsturē).
novelete Neliela apjoma romantiski vēstījošs skaņdarbs ar lirisku, arī dramatisku, retāk humoristisku raksturu.
podiņš Neliels cilindrveida augsnes kopums dēstu audzēšanai.
poēma Neliels lirisks vai liriski vēstījošs skaņdarbs kādam instrumentam. Lielas formas, parasti programmatisks, viendaļīgs skaņdarbs orķestrim vai solo instrumentam ar orķestri. Vokāls vai vokāli simfonisks skaņdarbs.
kavēties Netikt atsūtītam paredzētajā laikā (piemēram, par vēstuli, ziņu).
iegrūst Nevērīgi iedot ēst, dzert (parasti ko sliktu).
padriskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, mazliet, daļēji saplēst, sabojāt (parasti apģērbu, papīru).
driskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, plēst, bojāt (parasti apģērbu, papīru).
sadriskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, saplēst, sabojāt, parasti pilnīgi (parasti apģērbu, papīru).
rasisms Nezinātnisku, reakcionāru koncepciju kopums, kuru pamatā ir uzskats par cilvēku rasu fizisko un garīgo nelīdzvērtīgumu un tā izšķirošo nozīmi cilvēku sabiedrības vēsturē un kultūrā. Reakcionāra, fašistiska politika, kuras mērķis ir iznīcināt par zemākām uzskatītās rases.
brusa No vairākām pusēm apzāģēts, retāk aptēsts, kokmateriāls, kura biezums un platums ir lielāks par 100 milimetriem.
Savaldīt uguni Nodzēst ugunsgrēku, nepieļaut, ka tas izplatās.
notiesāt Noēst (1), parasti ar lielu apetīti.
nokrimst Noēst (cietu, barību), ar zobiem drupinot, smalcinot. Nograuzt.
nograuzt Noēst (ko cietu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
aizēst Noēst (nelielu daļu).
nograuzt Noēst (parasti īsu, retu zāli) - par dzīvniekiem.
nolocīt Noēst ar lielu apetīti.
apēst Noēst bez pārpalikuma (barību).
nokraukšķināt Noēst, košļājot ar kraukšķošu troksni.
nograuzt Noēst, parasti īsu, retu zāli (kādā platībā) - par dzīvniekiem.
nokrimst Noēst, parasti īsu, retu zāli (kādā platībā).
noknābāt Noēst, parasti ko nelielu, arī sadalītu mazos gabalos (par cilvēkiem).
izgaršot Nogaršojot ēdienu, dzērienu, pilnīgi sajust, atšķirt (garšu). Lēni, ar baudu ēst, dzert (ko), nosakot garšu.
Likt uz zoba Nogaršot, ēst (ko).
Likt uz zoba Nogaršot, ēst (ko).
Likt pie mutes (arī lūpām) Nogaršot, sākt ēst vai dzert (ko).
Likt pie lūpām (arī mutes.) Nogaršot, sākt ēst vai dzert (ko).
Likt pie mutes (arī lūpām) Nogaršot, sākt ēst vai dzert (ko).
nokosties Nokost gabalu, lai apēstu.
neaptēsts Nol. divd. --> aptēst.
nedzēsts Nol. divd. --> dzēst.
neēdams Nol. divd. --> ēst.
neizdzēšams Nol. divd. --> izdzēst.
iemesties Nomesties, nosēsties, (uz kādu laiku) - parasti par putniem.
Pazust bez vēsts Nonākt, atrasties bezvēsts prombūtnē.
Pazust bez vēsts Nonākt, atrasties bezvēsts prombūtnē.
nodīrāt Noplēst (piemēram, ko cieši pielipušu, pielipinātu).
Noplēst biļeti Noplēst biļetei kontroles talonu.
kamene Noplēsta egļu miza (parasti jumta segumam).
lupata Noplēsts, noplīsis, arī nogriezts mazvērtīgs drēbes gabals.
izpūst Nopūst (uguni), pūšot nodzēst (ko degošu).
uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek sabojāts, saplēsts, arī ievainots.
korespondenc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar saraksti vēstuļu, pasta sūtījumu veidā.
aizsēsties Nosēsties (kam priekšā, aiz kā u. tml.).
izsēsties Nosēsties atstatu citam no cita. Nosēsties dažādās vietās.
piesēsties Nosēsties, parasti uz neilgu laiku.
nodeva Noteikts lauksaimniecības produktu daudzums, ko valsts (īpašos vēsturiskos apstākļos, piemēram, kara, pēckara laikā) ņem no privātiem ražotājiem.
Vēstures rats (arī ritenis) Notikumu vēsturiska attīstība, vēsturiskās attīstības process.
nolasīt Novākt, arī noķert, noēst (visus vai daudzus), pa vienam ceļot, piemēram, no zemes, raujot ar knābi (par dzīvniekiem).
iegrozīties Novietoties (kur), parasti nostāties, apsēsties tā, ka izveidojas vēlamie apstākļi.
atsēsties Novietoties sēdus. Apsēsties.
satupties Novietoties tupus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem. Arī sasēsties. Satupt.
satupt Novietoties tupus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem. Arī sasēsties. Satupties.
notupties Novietoties tupus (kur, uz kā u. tml.). Arī nosēsties (1).
uztupties Novietoties tupus stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur), arī uzsēsties (1).
pietupties Novietoties tupus stāvoklī. Arī piesēsties (1).
lobīt Ņemt nost, plēst (augļa, kodola apvalku).
lobīt Ņemt nost, plēst (kā virskārtu, apvalku).
skart Ņemt un nedaudz apēst, izdzert (piemēram, ēdienu, dzērienu).
ideja Objektīvā ideālisma filozofijā - pasaules vēsturiskās attīstības pirmcēlonis.
pakete Oficiāla satura vēstule aizlīmētā iesaiņojumā vai aploksnē.
lamarkisms Organiskās pasaules vēsturiskās attīstības teorija, kuras pamatlicējs ir Ž. Lamarks.
ģimene Organizatoriska cilvēku abu dzimumu pārstāvju kopdzīves forma, kas izveidojusies vēsturiski un pastāv kā cilvēku sabiedrības pamatšūniņa. Tuvu radinieku grupa (piemēram, vecāki un bērni), kas parasti dzīvo kopā.
proterozojs Otrā ēra zemes ģeoloģiskajā vēsturē - posms starp arhaju un paleozoju.
Sociālistiskais reālisms Padomju literatūras un mākslas pamatmetode, ar ko reālo īstenību attēlo patiesi, tās vēsturiskajā konkrētībā un revolucionārajā attīstībā.
pabrokastot Paēst brokastis.
palaunagot Paēst launagu.
papusdienot Paēst pusdienas.
pavakariņot Paēst vakariņas.
Piepildīt vēderu Paēst, apmierināt izsalkumu.
pacienāties Paēst, padzert (parasti mazliet) to, ar ko tiek pacienāts.
paēsties Paēst, parasti tā, ka vairāk negribas ēst.
ieturēties Paēst.
paleobotānika Paleontoloģijas nozare, kas pētī pagājušo ģeoloģisko laikmetu augus un to attīstības vēsturi.
paleozooloģija Paleontoloģijas nozare, kas pētī pagājušo ģeoloģisko laikmetu dzīvniekus un to attīstības vēsturi.
apsēdināt Palīdzēt apsēsties.
apslāpēt Panākt, būt par cēloni, ka apslāpst (uguns). Apdzēst, nodzēst.
pieskarties Paņemt un nedaudz apēst.
postskripts Papildinājums uzrakstītai un parakstītai vēstulei.
pēcraksts Papildinājums uzrakstītai un parakstītai vēstulei. Postskripts.
aploksne Papīra apvalks vēstuļu, dokumentu u. tml. ielikšanai (parasti pasta sūtījumiem).
zīmīte Papīra lapiņa (uz kuras kas rakstīts, piemēram, paziņojums). Īsa (parasti neoficiāla) vēstulīte, parasti vaļēja, bez aploksnes.
vēstuļpapīrs Papīrs, kas paredzēts vēstuļu rakstīšanai.
švirkstēt Par priekšmetiem, kas berzās gar ko, tiek berzti, arī plēsti, drupināti.
parādjūgs Parādnieka pilnīga vai daļēja atkarība no parāda devēja, kreditora sakarā ar nepieciešamību maksāt parāda procentus, dzēst pamatsummu. Arī parādu kalpība.
pārvēst Pārāk atvēst.
pasaka Parasti savienojumā «literārā pasaka»: daiļdarbs, kam raksturīga fantastika, sižeta un tēlu tuvība šādam vēstītājas folkloras sacerējumam. Attiecīgais daiļliteratūras žanrs.
pušplēsts Parasti savienojumos «ne pušplēsta vārda (vārdiņa)», «ne ar pušplēstu vārdu (vārdiņu)»: nevienu vārdu, ne ar vienu vārdu.
pārrīties Pārēsties.
nomesties Pārmainīt savu stāvokli, parasti notupties, nosēsties, nogulties.
Bez gausas Pārmērīgi daudz (parasti ēst).
pārsēst Pārsēsties.
pārpiķēt Pārstādīt (jaunus dēstus), lai (tos) izaudzētu līdz iestādīšanai dobē, laukā u. tml.
aizkūkot Pārsteigt (neēdušu) ar kūkošanu, kas pēc sena ticējuma vēstī ļaunu (par dzeguzi).
aizkliegt Pārsteigt neēdušu (par dažu putnu kliedzieniem, kas pēc sena ticējuma vēstī ļaunu).
izslēgt Pārtraukt (piemēram, elektroenerģijas, gāzes) pieplūdi. Nodzēst (gaismu, spuldzi u. tml.).
Apturēt vēstures ratu Pārtraukt notikumu vēsturisko attīstību.
Apturēt (arī apstādināt) vēstures (arī laika) ratu Pārtraukt notikumu vēsturisko attīstību.
Apturēt (arī apstādināt) vēstures (arī laika) ratu Pārtraukt notikumu vēsturisko attīstību.
korespondence Pasta sūtījumu kopums. Vēstules, pasta un telegrāfa sūtījumi.
uzbarot Pastiprināti dodot ēst, panākt, ka (cilvēkam) palielinās ķermeņa masa, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst resns, tukls, pilnīgs.
pačalot Pateikt, pavēstīt bez nopietna, dziļa satura. Būt bez nopietna, dziļa satura (parasti par tekstu).
Konkrētā patiesība Patiesība, kas atspoguļo priekšmetu tā savdabīgumā un sakarā ar noteiktiem tā eksistences un vēsturiskās attīstības apstākļiem.
Konkrētā patiesība Patiesība, kas atspoguļo priekšmetu tā savdabīgumā un sakarā ar noteiktiem tā eksistences un vēsturiskās attīstības apstākļiem.
apdēstīties Paveikt dēstīšanu (kādā noteiktā platībā vai saimniecībā).
apdēstījums Paveikta darbība, rezultāts --> apdēstīt.
aplēsums Paveikta darbība, rezultāts --> aplēst.
atplēsums Paveikta darbība, rezultāts --> atplēst. Atplēstā daļa.
ietēsums Paveikta darbība, rezultāts --> ietēst (1).
pavēstījums Paveikta darbība, rezultāts --> pavēstīt.
tēsums Paveikta darbība, rezultāts --> tēst [1] (1).
vēstījums Paveikta darbība, rezultāts --> vēstīt. Ziņojums, stāstījums.
izēdums Paveikta darbības --> izēst (3). Izēstā vieta.
izzvanīt Pavēstīt par (kā) beigām - par zvanu.
iezvanīt Pavēstīt par (kā) sākumu (par zvanu).
pasēsties Pavirzīties un apsēsties.
aplaist Paziņot (vēsti, ziņu) vairākiem pēc kārtas.
atsaukt Paziņot, ka (ziņa, vēstījums, paziņojums u. tml.) ir nepareizs, nepatiess.
ekspozīcija Pēc noteiktas sistēmas apskatei izraudzīts un sakārtots (piemēram, mākslas darbu, vēsturisku materiālu) kopums. Šādu materiālu izkārtojums.
Nelaimes dzeguze Pēc tautas ticējumiem - dzeguze, kas vēstī nelaimi.
Nelaba zīme Pēc tautas ticējumiem - zīme, pazīme, kas vēstī par ko nevēlamu, ļaunu.
iekāroties Pēkšņi rasties kārei (pēc kāda ēdiena, dzēriena, arī ko ēst, dzert).
ņergāt Pelt, arī izniekot (ēdienu). Ēst (ko) bez ēstgribas.
privātvēstule Personiska vēstule.
zondāža Pētīšana ar īpašām metodēm (mākslas, vēstures, arhitektūras pieminekļu restaurācijā).
piekost Pieēst (2) ko cietu, nedaudz.
piekrimst Pieēst (ko cietu, sausu), ar zobiem drupinot, smalcinot.
piegrauzt Pieēst (ko cietu).
pieķert Pieēst (ko) nedaudz, parasti steigā.
pieņemt Pieēst (ko), ņemot (to, parasti no kāda trauka).
pierīties Pieēsties (ko), parasti steigā, lielākā daudzumā.
Pielikt (pilnu) vēderu Pieēsties.
Pielocīt (pilnu) vēderu Pieēsties.
Pielocīt pilnu vēderu Pieēsties.
piedzīties Pieēsties.
pieēst Pieēsties.
pielocīties Pieēsties.
pielikties Pieēsties. Arī piedzerties.
piesēdēt Piesēsties (2).
piesēst Piesēsties (3).
memuāri Piezīmju, atmiņu formā rakstīts teksts, kurā autors vēstī par notikumiem, cilvēkiem, ar ko viņam ir bijusi tieša saskare.
Pieēsties līdz kaklam (arī acīm) Pilnīgi paēst, arī pārāk daudz ieēst.
Pieēst pilnu vēderu Pilnīgi paēst.
Pieēst (arī pielocīt) (pilnu) vēderu sar., arī pielikt (pilnu) vēderu Pilnīgi paēst.
pieēsties Pilnīgi paēst.
Arhitektūras piemineklis Pilnīgi vai daļēji saglabājusies celtne ar zinātnisku vai vēsturiski māksliniecisku nozīmi.
Lupatu lēveros Pilnīgi, pavisam (saplēst, saplosīt u. tml.).
Lupatu lēveros, arī lupatu lupatās Pilnīgi, pavisam (saplēst, saplosīt u. tml.).
neandertālietis Pirmatnējā cilvēka evolūcijas forma pēdējā starpledus laikmetā, kas cilvēka attīstības vēsturē atrodas starp pitekantropu un mūsdienu cilvēku.
sinantrops Pirmatnējā cilvēka evolūcijas forma, kura cilvēka attīstības vēsturē ir tuva pitekantropam un kuras atliekas atrastas Ķīnā.
dialekts Plašākā apvidū vēsturiski izveidojies valodas paveids, kurā apvienotas vairākas radniecisku izlokšņu grupas.
avēnija Plata iela, kas parasti abās pusēs apdēstīta ar kokiem (Francijā, Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs un dažās citās zemēs).
šļute Plats, plāns cirvis tēsto kokmateriālu gatavošanai.
atplēst Plēst nost. Atraut.
atplēst Plēst vaļā.
lobīt Plēst, dalīt nost (ādas virskārtu).
uzplēst Plēšot attaisīt, atvērt u. tml. (piemēram, ko salīmētu, sakļautu). Atplēst (2).
izplūkt Plūcot izvilkt, izplēst. Plūcot padarīt retāku.
izplūkāt Plūkājot izvilkt, izplēst. Plūkājot padarīt retāku.
varoņpoēma Poēma, kas vēstī par izšķirošiem notikumiem tautas dzīvē, par tās varoņu darbiem un cīņām.
nosēde Process --> nosēsties (4).
sludināt Propagandēt, vēstīt (piemēram, uzskatus, idejas, mācību).
historiogrāfija Publicētie vēstures pētījumi.
ģenealoģija Radu raksti, cilts vēsture.
pirmatnējs Raksturīgs cilvēces vēstures vissenākajiem posmiem, saistīts ar tiem.
pastāstīt Rakstveidā, rakstītā tekstā pavēstīt, padarīt zināmu (ko). Pavēstīt, padarīt zināmu (ko) - par rakstītu tekstu.
atraut Raujot atdalīt, atplēst (pilnīgi vai daļēji). _imperf._ Raut nost.
raustīt Raujot plēst (augus, to daļas).
izraustīt Raustot izvilkt, izplēst (daudzus vai visus augus, to daļas).
apraustīt Raustot sabojāt, saplēst (vietumis).
Ražošanas veids Ražotājspēku un ražošanas attiecību vienība vēsturiski noteiktā sabiedrības attīstības pakāpē.
neoreālisms Reālistisks mākslas virziens (20. gadsimta 40. gados Itālijā, pēc tam arī dažās citās zemēs), kam raksturīgs demokrātisms, vēstījuma tuvums dzīvei un izteiksmes līdzekļu vienkāršums.
nostāsts Reālistisks, sižetiski nobeigts vēstījums par konkrētiem, vēsturiski pamatotiem faktiem, spilgtiem pagātnes notikumiem, par nozīmīgiem cilvēkiem. Attiecīgais vēstītājas folkloras žanrs. Arī teika.
ķetna Redzes veidā notēsts baļķa gals (ievietošanai otra baļķa izgriezumā).
pārplēsties Refl. --> pārplēst. Tikt pārplēstam, parasti neviļus, negribēti.
pārplesties Refl. --> pārplest. Tikt pārplēstam.
kvadrs Regulāra paralēlskaldņa formā aptēsts akmens.
providenciālisms Reliģiski ideālistisks uzskats, pēc kura vēstures gaita ir providences noteikta.
aplēse Rezultāts --> aplēst. Aprēķins.
dēstījums Rezultāts --> dēstīt. Tas, kas ir iedēstīts.
sarīdīt Rīdot padarīt (suni) niknu. Rīdot panākt, ka (suņi) sāk plēsties.
vēstuļnieks Rokasgrāmata vēstuļu rakstīšanai.
kairināt Rosināt, veicināt (ēstgribu).
Amora pasts Rotaļa, kurā sarīkojuma, viesību u. tml. pretēja dzimuma dalībnieki sūta cits citam vēstules.
rusts Rupji aptēsts akmens, ko lieto rustikā. Detalizēti neapdarināts kāda materiāla veidojums (sienu apdarē).
morāle Sabiedriskās apziņas forma - vēsturiski mainīga normu, principu un noteikumu sistēma, kas regulē cilvēka rīcību sabiedrībā un attieksmē pret citiem cilvēkiem.
sakrimst Saēst (cietu barību). Sagrauzt (1).
saturēties Saēsties.
bioģenētisks Saistīts ar dzīvu būtņu attīstības vēsturi, tai raksturīgs.
episks Saistīts ar epiku, tai raksturīgs. Tāds (daiļdarbs, skaņdarbs), kam ir vēstījuma raksturs.
kultūrvēsturisks Saistīts ar kultūras vēsturi, tai raksturīgs.
literatūrvēsturisks Saistīts ar literatūrvēsturi, tai raksturīgs.
pirmsvēsturisks Saistīts ar pirmsvēsturi (1), tai raksturīgs. Arī ļoti sens.
priekšvēsturisks Saistīts ar priekšvēsturi (1), tai raksturīgs. Arī ļoti sens. Pirmsvēsturisks.
sociālvēsturisks Saistīts ar sabiedrības šķiru, sociālo grupu, to pārstāvju dzīvi, attiecībām noteiktos vēsturiskos apstākļos.
vēsturisks Saistīts ar vēsturi (1), tai raksturīgs.
vēsturisks Saistīts ar vēsturi (2), tai raksturīgs.
vēsturisks Saistīts ar vēsturi (3), tai raksturīgs.
humanitārs Saistīts ar zinātnēm, kas pētī kultūru, valodu, vēsturi, ekonomiku, šīm zinātnēm raksturīgs.
Nāk atpakaļ Saka, ja ieēsto, iedzerto izvemj, arī ja ir tieksme vemt.
Pilns vēders Saka, ja ir ēsts tik, cik gribas, ja jūtas pilnīgi paēdis.
Pilns vēders Saka, ja ir ēsts tik, cik gribas, ja jūtas pilnīgi paēdis.
Zobi niez Saka, ja ļoti vēlas ko nogaršot, ēst.
Nav ko mutē bāzt Saka, ja nav ko ēst.
Nav ko mutē bāzt Saka, ja nav ko ēst.
Tukšs vēders Saka, ja nekas nav ēsts, ja gribas ēst.
Tukšs vēders Saka, ja nekas nav ēsts, ja gribas ēst.
Kumoss (arī ēdiens) aizspiežas (arī aizspriežas) kaklā Saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
Kumoss (arī ēdiens) aizspriežas (arī aizspiežas) kaklā Saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
Kumoss (arī ēdiens) iespiežas (arī iespriežas, iesprūst) kaklā Saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
Kumoss (arī ēdiens) iespriežas (arī iespiežas, iesprūst) kaklā Saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
Kumoss (arī ēdiens) iesprūst (arī iespiežas, iespriežas) kaklā Saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
Kumoss (arī ēdiens) iespriežas (arī iespiežas, iesprūst) kaklā (arī rīklē) Saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
Kumoss (arī ēdiens) iespriežas (arī iespiežas, iesprūst) kaklā (arī rīklē) Saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
Kumoss (arī ēdiens) spriežas (arī sprūst) kaklā (arī rīklē) Saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
Kumoss (arī ēdiens) sprūst (arī spriežas) kaklā (arī rīklē) Saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
Kumoss (arī ēdiens) iespriežas (arī iespiežas, iesprūst) rīklē (arī kaklā) Saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (arī aiz pārdzīvojuma).
Vēders (pie) prasa savu (tiesu) Saka, ja sāk gribēties ēst.
Kumoss stājas kaklā Saka, ja var ieēst, norīt ar lielām grūtībām (parasti aiz pārdzīvojuma).
Iet iekšā Saka, ja var ieēst. Saka, ja kas garšo.
Spārnots izteiciens (arī teiciens) Sakāmvārdam vai parunai līdzīgs vārdu savienojums, kas radies no kāda literāra vai vēstures avota.
Spārnots izteiciens (arī teiciens) Sakāmvārdam vai parunai līdzīgs vārdu savienojums, kas radies no kāda literāra vai vēstures avota.
Spārnots teiciens (arī izteiciens) Sakāmvārdam vai parunai līdzīgs vārdu savienojums, kas radies no kāda literāra vai vēstures avota.
ievietoties Sakāpt (parasti satiksmes līdzeklī). Iesēsties (kur, piemēram, sēdeklī, krēslā)
iekņupt Sakņūpot iesēsties, iegulties (kur iekšā).
sagremot Sakošļāt (1). Arī saēst (1).
ķerties Sākt ēst, dzert (ko).
stāties Sākt ēst, dzert (ko). Ķerties (2).
komparatīvisms Salīdzināmi vēsturiskā valodu pētīšana.
apmīt Saminot apdzēst (liesmu, uguni).
sadīrāt Saplēst (3).
sapluskāt Saplēst (piemēram, audumu, papīru).
pušacs Saplēsta (tīkla) acs.
sasēst Sasēsties (1).
sasēst Sasēsties (2).
uzlasīt Savākt un apēst, parasti pa vienam ceļot augšā, piemēram, no zemes (par dzīvniekiem).
jaungrieķu Savienojumā «jaungrieķu valoda»: grieķu valoda tās vēstures posmā no aptuveni 6. gadsimta līdz mūsdienām.
līst Savienojumā ar «iekšā», arī «vēderā»: būt tādam, ko var ieēst, apēst.
lēkt Savienojumā ar «mugurā», «sedlos» u. tml.: strauji kāpt, sēsties (dzīvniekam mugurā vai uz velosipēda, motocikla u. tml.).
pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka kas tiek ēsts vai dzerts pie kā klāt.
sarakste Savstarpēja sazināšanās ar vēstulēm, savstarpēja vēstuļu apmaiņa; attiecīgais vēstuļu kopums.
sarakstīties Savstarpēji sazināties, apmainoties ar vēstulēm.
siltumnīca Segta virszemes būve ar dabisku vai mākslīgu mikroklimatu (parasti dārzeņu, puķu, to dēstu, sējas materiāla audzēšanai).
kvadrātligzdas Sējumu vai stādījumu sistēma, kas veidojas, ja sēklas iesēj (dēstus iestāda) vienādā attālumā gan lauka gareniskā virzienā, gan šķērsvirzienā.
pilskalns Sena nocietināta dzīves vieta (parasti paaugstinājumā, ezera vai upes tuvumā), kas saglabājusi senlaiku apmetņu paliekas un agrākā dzīves veida vēsturiskās iezīmes.
mīts Sena teika, nostāsts par dieviem, gariem, varoņiem, pasaules izcelšanos, dabas parādībām, aizvēsturiskiem notikumiem.
annāles Sena vēsturisko notikumu apraksta forma, kur notikumi kārtoti pa gadiem. Hronika.
komentārs Senajā Romā - vēsturisks apcerējums.
Akmens laikmets vēsturē Senākais arheoloģiskās periodizācijas posms cilvēces vēsturē (kad darba rīkus un ieročus darināja no akmens, koka vai kaula).
pirmsvēsture Senākais vēstures laikmets, par kuru nav rakstveida liecību.
priekšvēsture Senākais vēstures laikmets, par kuru nav rakstveida liecību. Pirmsvēsture (1).
mesties Sēsties (kur, uz kā u. tml.) - par kukaiņiem, putniem.
Sēsties airos Sēsties laivā un sākt airēt.
Sēsties airos Sēsties laivā un sākt airēt.
izloksne Sīkākais vēsturiski izveidojies kāda novada valodas paveids.
sirdsēsti Sirdēsti (1).
sirdsēsti Sirdēsti (2).
sirdsēdas Sirdēsti.
knābt Sist, cirst, arī plēst ar knābi.
kolekcija Sistematizēts (parasti ar mākslu, vēsturi, zinātņu nozarēm saistītu) vienveidīgu priekšmetu krājums.
apsist Sitot (ar ko), apdzēst (uguni).
sasist Sitot sašķelt, saplēst.
priekšvēsture Situācija, apstākļu, darbību kopums, kas pakāpeniski izraisa (ko, piemēram, notikumu). Pirmsvēsture (2).
retardācija Sižetiskas darbības aizkavēšana (daiļdarbā, dramatiska darba iestudējumā, kinofilmā). Vēstījuma palēnināšana (piemēram, ar liriskām atkāpēm, pārspriedumiem, aprakstiem).
čamstināt Skaļi ēst, vijat pa muti (ēdienu).
zvanīt Skandinot zvanu, piemēram, vēstīt (ko).
atskarāties Skaru veidā nokarāties (par ko atplīsušu vai atplēstu).
saskribināt Skribinot saēst. Arī sagrauzt (1).
saskrubināt Skrubinot saēst. Arī sagrauzt (1).
noslāpēt Slāpējot nodzēst (piemēram, uguni, liesmas).
aizslaucīt Slaukot nolīdzināt, izdzēst.
katamnēze Slimnieka stāvokļa vēsture pēc viņa ārstēšanas pabeigšanas vai izrakstīšanas no slimnīcas.
iezvelties Smagi iesēsties, iegulties (kur iekšā).
noplakt Smagi nosēsties, nogulties, nomesties rāpus.
nozvelties Smagi nosēsties.
uzzvelties Smagi uzgulties, uzsēsties virsū (uz kā, kam).
zvelties Smagi, neveikli sēsties, gulties (kur, uz kā) - parasti par lielu, smagu ķermeni.
sirdssāpes Smagi, sāpīgi pārdzīvojumi. Arī sirdēsti (1).
sadzīve Sociālās dzīves neražojošā sfēra, kas ietver cilvēku materiālo vajadzību (piemēram, pēc pārtikas, apģērba, mājokļa, medicīniskās palīdzības) apmierināšanu, kā arī garīgo un kultūras vērtību izmantošanu, cilvēku savstarpējos sakarus, atpūtu, izpriecas. Cilvēku ikdienas dzīves apstākļi un veids, materiālo un garīgo vajadzību apmierināšanas veidu un formu kopums, paradumu, ieražu kopums, kas izveidojušies sociāli vēsturisko apstākļu rezultātā un raksturīgi kādai noteiktai šķirai, sociālai grupai u. tml.
vēsturiskums Sociālo parādību pētīšanas un izpratnes princips, kas akcentē vēsturisko determināciju.
saspārdīt Spārdot sašķelt, saplēst.
saspert Sperot sašķelt, saplēst.
zīst Spiest, spaidīt ar lūpām un mēli (sievietes krūtsgalu, dzīvnieka mātītes pupu), lai izsūktu pienu. Šādi ēst.
nospiest Spiežot (pret ko, kur u. tml.), apdzēst (ko degošu).
piķēt Stādīt (dēstus) lielākos augšanas attālumos.
likteņstāsts Stāstījums, vēstījums par (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi, likteni (2). Apstākļu, faktoru noteikta (piemēram, cilvēka, tautas) dzīve, liktenis (2).
varoņstāsts Stāstījums, vēstījums par varoņiem, varonību, varoņdarbiem.
pastāstīt Stāstot pavēstīt, padarīt zināmu (ko).
izplatība Stāvoklis, kad (kas, piemēram, ziņa, vēsts, uzskats) ir zināms, pazīstams. Process --> izplatīties (2).
sakņupt Stipri saliekties, salīkt (uz priekšu un uz leju) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām. Stipri saliecoties, salīkstot, nosēsties, nogulties.
atplakt Strauji apsēsties, atslīgt iepriekšējā vietā. Krītot atpakaļ, pieplakt.
atraut Strauji atplēst (piemēram, vēstuli, sūtījumu).
iemesties Strauji iegulties, iesēsties (kur iekšā).
ieklupt Strauji iesēsties, iegulties (kur iekšā). Iemesties.
iemest Strauji ievirzīt (mutē), lai apēstu.
izskriet Strauji izplatīties (piemēram, par ziņām, vēstīm).
No mutes mutē Strauji izplatoties (par ziņu, vēsti, baumām u. tml.).
krist Strauji mesties (pie ēdiena) un sākt steidzīgi ēst.
sakrist Strauji mesties (pie ēdiena) un steidzīgi ēst (par vairākiem, daudziem).
traukt Strauji risināties (piemēram, par notikumiem, parādībām sabiedrībā). Strauji izplatīties (par ziņām, vēstīm u. tml.).
traukties Strauji risināties (piemēram, par notikumiem, parādībām sabiedrībā). Strauji izplatīties (par ziņām, vēstīm u. tml.).
mest Strauji virzīt (mutē), lai apēstu, izdzertu.
sukāt Strauji, ar lielu kāri ēst.
iesukāt Strauji, ar lielu kāri ieēst.
izsukāt Strauji, ar lielu kāri izēst.
nosukāt Strauji, ar lielu kāri noēst.
nokrist Strauji, arī nespēkā nosēsties. Strauji nomesties tupus, četrrāpus.
iegāzties Strauji, arī nevērīgi iegulties, iesēsties (kur iekšā).
kampt Strauji, arī steigā ēst, dzert (ko) - par cilvēkiem.
iekampt Strauji, arī steigā nedaudz iedzert, ieēst (ko).
iegumzīt Strauji, arī steigā, lieliem kumosiem apēst.
izgumzīt Strauji, arī steigā, lieliem kumosiem izēst.
aizrīties Strauji, steidzīgi (ēst, runāt u. tml.).
sastrēbt Strebjot apēst, arī izdzert (ko), parasti daudz.
sastrēbties Strebjot daudz apēst, arī izdzert (ko).
iestrēbt Strebjot ieēst.
izstrēbt Strebjot izēst, arī izdzert.
nostrēbt Strebjot noēst, arī nodzert (daļu no kā).
nostrēbt Strebjot noēst, arī nodzert (ko visu vai noteiktu tā daudzumu).
nostrēbties Strebjot paēst, arī padzerties.
pastrēbt Strebjot paēst, arī padzerties.
piestrēbt Strebjot pieēst, arī piedzert (pie kā, kam klāt).
piestrēbties Strebjot pieēsties, arī pilnīgi padzerties.
Krist matos Strīdoties sākt raustīt, plēst aiz matiem. Sākt kauties.
Krist (arī klupt) matos Strīdoties sākt raustīt, plēst aiz matiem. Sākt kauties.
izsūkāt Sūkājot apēst (piemēram, konfekti).
nosūkāt Sūkājot noēst.
laist Sūtīt (vēstuli).
manifests Svinīgs (suverēnas valsts vadības) rakstveida vēstījums iedzīvotājiem (sakarā ar kādu nozīmīgu politisku notikumu).
epistolārs Tāds (daiļdarbs), kas uzrakstīts vēstuļu formā.
izvēlīgs Tāds (dzīvnieks), kas grib (ēst) tikai to, kas garšo.
pasaulvēsturisks Tāds, kam ir nozīme, ietekme visas pasaules vai lielas tās daļas vēsturē.
stērbeļains Tāds, kam ir vairākas, daudzas atplēstas, ieplēstas daļas (piemēram, par apģērbu, audumu, papīru).
stāstīt Tāds, kam ir vēstījuma raksturs. Arī sižetisks.
aizvēsturisks Tāds, kas attiecas uz aizvēsturi. Raksturīgs aizvēsturei. Arī ļoti sens.
sens Tāds, kas ir dzīvojis tālā vēsturiskā periodā, laikmetā (piemēram, par ciltīm, etniskām grupām, tautām, to piederīgajiem).
pusēsts Tāds, kas ir iesākts ēst, bet nav apēsts.
kārdinošs Tāds, kas izraisa kāri ēst, dzert (par ēdienu, dzērienu, to izskatu, smaržu u. tml.).
vilinošs Tāds, kas izraisa kāri ēst, dzert (par ko ēdamu, dzeramu, to īpašībām).
vienkāršs Tāds, kas nav ierakstīts, apdrošināts (par pasta sūtījumu, vēstuli).
mazs Tāds, kas nav izcils, sabiedriski, vēsturiski nozīmīgs, arī būtisks.
subfosils Tāds, kas saglabājies no agrākajiem, parasti vēstures, laikposmiem.
pseidovēsturisks Tāds, kas stilā vai saturā pavirši atdarina ko vēsturisku. Šķietami vēsturisks.
daudzsološs Tāds, kas vēstī ko svarīgu, nozīmīgu, arī interesantu.
nelaimīgs Tāds, kas vēstī par nelaimi (piemēram, par ziņu).
asiņains Tāds, kas vēstī smagu cīņu.
hronikāls Tāds, kurā dokumentāli attēloti vēsturiski notikumi (par literāru darbu, kinofilmu).
sūtījums Tas (piemēram, vēstule, bandrole), ko sūta (3).
liels Tas, kas ir izcils, sabiedriski, vēsturiski nozīmīgs, arī būtisks.
mazs Tas, kas nav izcils, sabiedriski, vēsturiski nozīmīgs, arī būtisks.
leģenda Teiksmains, fantastisks nostāsts par kādu vietu, personu, vēsturisku notikumu (parasti folklorā). Mūsdienu literatūrā - sacerējums, kam raksturīga izdoma, fantastika, heroika.
test Tēst (1).
test Tēst [1] (2).
atskriet Tikt ātri atsūtītam, pēkšņi saņemtam (par ziņu, vēsti u. tml.).
nokavēties Tikt atsūtītam vēlāk par paredzēto laiku (piemēram, par vēstuli, ziņu).
izēsties Tikt izēstam (parasti neviļus, negribēti).
nākt Tikt uzzinātam, saņemtam (par vēstīm, ziņām u. tml.).
svētki Tradicionālu darbību, norišu kopums, kas ir saistīts ar kādu ievērojamu notikumu vēsturē, cilvēku grupās, cilvēka dzīvē, dabā. Attiecīgā diena, laikposms.
likteņtraģēdija Traģēdija, kurā atspoguļotas būtiskas, nozīmīgas parādības tautas vēsturiskajā attīstībā.
paleozojs Trešā ēra no Zemes ģeoloģiskās vēstures sākuma (kad attīstījās abinieki, rāpuļi, paparžveidīgie augi un kailsēkļi).
ņemt Tvert, arī ēst (pie zvejas rīka piestiprinātu ēsmu, vizuli u. tml.) - par dzīvniekiem, parasti zivīm.
dūma Ukraiņu episka dziesma ar vēsturisku saturu, dziļi nopietna, pārdomu pilna.
tautība Uz cilšu pamatiem vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība ar pamatos vienotu valodu, psihisko struktūru, kopēju teritoriju, kurā veidojas ekonomikas un kultūras kopība.
Piedāvāt vietu (arī krēslu) Uzaicināt apsēsties.
Piedāvāt vietu (arī krēslu) Uzaicināt apsēsties.
piedāvāt Uzaicināt paņemt un apēst, izdzert, arī izmantot (ko).
apsēdināt Uzaicināt vai likt apsēsties.
iesēdināt Uzaicināt vai likt iesēsties. Palīdzēt iesēsties vai novietoties (kur iekšā).
Zelta laikmets Uzplaukuma periods kādas tautas (piemēram, mākslas, zinātnes) vēsturē.
atrakstīt Uzrakstīt un atsūtīt (piemēram, vēstuli).
aizrakstīt Uzrakstīt un nosūtīt (vēstuli, paziņojumu u. tml.).
uzsēst Uzsēsties (1).
uzsēst Uzsēsties (2).
historisms Uzskats, ka dabas un sabiedriskās dzīves parādības ir vēsturiski procesi. Vēsturiska pieeja.
ielasīties Vairākkārt nedaudz ieēst.
pērt Vairākkārt sitot, ar sitieniem dzēst (ko degošu).
izdoties Vairākkārt, daudz dot (ko ēst vai dzert, parasti bez vēlamā rezultāta).
lasīt Vākt, arī ēst, pa vienam ceļot, piemēram, no zemes, raujot ar knābi (par putniem).
legācija Valsts diplomātiskā pārstāvība ārvalstī. Arī vēstniecība.
rustikalizēt Veidot (celtnes sienas) no iemūrētiem vai iestrādātiem rupji aptēstiem, arī izciļņos kārtotiem akmeņiem; veidot attiecīgu imitāciju (sienas) apmetumā.
kamertiesa Vēst. Feodālajā Vācijā - augstākā tiesa, kuras lēmumi nav pārsūdzami.
sludināt Vēstīt (ko), parasti svinīgi, pacilāti. Arī cildināt.
jundīt Vēstīt (parasti kāda laikposma sākšanos).
pasaka Vēstītājas folkloras sacerējums, kam ir raksturīga fantastika. Attiecīgais vēstītājas folkloras žanrs.
teika Vēstītājas folkloras sacerējums, kurā ir apvienots reālais un fantastiskais un kuram piemīt izziņas raksturs. Attiecīgais vēstītājas folkloras žanrs.
vēstnieks Vēstnesis (1).
sūtniecība Vēstniecība. Arī diplomātiskā misija.
revokācija Vēstnieka vai pilnvarota pārstāvja atsaukšana uz viņa valsti.
Priecas vēsts Vēsts par mesijas atnākšanu.
Priecas vēsts Vēsts par mesijas atnākšanu.
pausma Vēsts. Arī baumas.
pavadvēstule Vēstule, ko pievieno kādam sūtījumam.
Atklāta vēstule Vēstule, kuru publicē presē.
Atklāta vēstule Vēstule, kuru publicē presē.
grāmata Vēstule. Ziņojums.
dzega Vēstules galva, kas iespiesta papīra lapas kreisajā augšējā stūrī.
papīrs Vēstules, piezīmes, manuskripti u. tml., kas kādam pieder, ir kāda rīcībā.
Vēstuļu kastīte Vēstuļkastīte.
pastpapīrs Vēstuļpapīrs.
senvēsture Vēsture laikmets, par kuru nav rakstveida liecību.
historiogrāfs Vēstures darbu autors.
bonistika Vēstures palīgdisciplīna, kas pētī papīrnaudas zīmes un bonas.
diplomātika Vēstures palīgdisciplīna, kas pētī vēsturiskus dokumentus - to rašanos, saturu un formu.
sfragistika Vēstures palīgdisciplīna, kas pētī zīmogus.
numismātika Vēstures palīgnozare, kas pētī monētas un medaļas.
paleogrāfija Vēstures palīgnozare, kas pētī raksta un rakstīšanas attīstību.
epigrāfika Vēstures palīgzinātne, kas pētī senus uzrakstus (piemēram, uz akmens plāksnēm, metāla izstrādājumiem, klintīm).
vēsturnieks Vēstures speciālists.
arheoloģija Vēstures zinātnes nozare, kas pētī cilvēku sabiedrības (it īpaši pirmatnējās kopienas) attīstību pēc lietiskiem vēstures avotiem, kurus parasti iegūst arheoloģiskajos izrakumos.
etnogrāfija Vēstures zinātnes nozare, kas pētī tautu izcelšanās un izveidošanās procesu, materiālo un garīgo kultūru, kā arī kultūrvēsturiskās attiecības.
arheogrāfija Vēstures zinātnes palīgnozare, kas izstrādā metodes vēstures avotu publicēšanai. Vēsturisku dokumentu, rakstu pieminekļu aprakstīšana un publicēšana.
ģenealoģija Vēstures zinātnes palīgnozare, kas pētī radu rakstus.
pragmatisms Vēstures zinātnes virziens, kas aprobežojas ar notikumu izklāstīšanu to ārējā kopsakarā un secībā, neatsedzot vēsturiskās attīstības objektīvos likumus.
virsbūve Vēsturiskā materiālisma kategorija, pēc kuras politika, tiesības, morāle, māksla, filozofija un reliģija tiek uzskatītas par ideoloģisko attiecību un sabiedriskās apziņas formu kopumu, kas radies uz ekonomiskās bāzes pamata.
varoņteika Vēsturiskā teika, kurā vēstīts par kādu varoni - vēsturisku personu.
sāga Vēsturiska teiksma, varoņstāsts, pasaka prozā, retāk dzejā (islandiešu, norvēģu, īru senajā literatūrā).
Arheoloģiskais piemineklis Vēsturiskas nozīmes objekts, ko pētī ar arheoloģijas metodēm.
varoņopera Vēsturiski heroiskā opera.
veģetācija Vēsturiski izveidojies augu kopums (kādā teritorijā). Augu sega. Augājs.
flora Vēsturiski izveidojies augu sugu kopums (piemēram, noteiktā teritorijā, ainavā, ģeoloģiskajā laikmetā). Augu valsts.
tehnika Vēsturiski izveidojies darbības līdzekļu (rīku, iekārtu, ierīču u. tml.) un iemaņu kopums, ko izmanto ražošanā, kultūras un sadzīves vajadzību apmierināšanai.
fauna Vēsturiski izveidojies dzīvnieku sugu kopums (piemēram, noteiktā teritorijā, ainavā, ģeoloģiskajā laikmetā). Dzīvnieku valsts.
Triviālais nosaukums Vēsturiski izveidojies ķīmiskā savienojuma nosaukums, kas (parasti) neietver informāciju par savienojuma sastāvu, struktūru (piemēram, "soda").
ornitofauna Vēsturiski izveidojies putnu sugu kopums (piemēram, noteiktā teritorijā, ainavā, ģeoloģiskajā laikmetā).
stils Vēsturiski izveidojies valodas paveids, kas ir atkarīgs no sazināšanās mērķa.
paraža Vēsturiski izveidojusies (darbības, rīcības, izturēšanās) kārtība (sadzīvē, darbā).
rase Vēsturiski izveidojusies areāla cilvēku grupa, kurai ir kopēja izcelšanās un noteiktās teritoriālās robežās variējošas kopīgas iedzimtas morfoloģiskās un fiziskās pazīmes (piemēram, ādas, acu un matu krāsa, galvas forma).
tauta Vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība (nācija, tautība, radniecīgu cilšu grupa u. tml.), kurai raksturīga, piemēram, kopīga valoda, psihiskā struktūra, arī teritorija.
Padomju tauta Vēsturiski izveidojusies jauna sociāla un internacionāla cilvēku kopība, kam ir kopēja teritorija, sociālistiska ekonomika un kultūra, viena kopēja daudznāciju valsts un vienojošs mērķis - komunisma uzcelšana.
padomjtauta Vēsturiski izveidojusies jauna sociāla un internacionāla cilvēku kopība, kam ir kopēja teritorija, sociālistiska ekonomika un kultūra, viena kopēja daudznāciju valsts un vienojošs mērķis - komunisma uzcelšana. Padomju tauta.
Tautas saimniecība Vēsturiski izveidojusies sabiedriskās atražošanas sistēma (kādā valstī, zemē).
Tautas saimniecība Vēsturiski izveidojusies sabiedriskās atražošanas sistēma (kādā valstī, zemē). Ekonomika (2).
tautsaimniecība Vēsturiski izveidojusies sabiedriskās atražošanas sistēma (kādā valstī, zemē). Ekonomika (2). Tautas saimniecība.
nācija Vēsturiski izveidojusies stabila cilvēku kopība, kurai ir raksturīga kopīga valoda un psihiskā struktūra, kopēja teritorija un ekonomiskā dzīve. Tauta, kas sasniegusi samērā augstu attīstības pakāpi.
sādža Vēsturiski izveidojusies, neliela, sameta kompakta, rindveidā apbūvēta lauku apdzīvoto vieta (pirmsrevolūcijas Krievijā).
kultūra Vēsturiski nosacīts sabiedrības un cilvēka dzīves un darbības organizācijas tipu un formu, kā arī sabiedrības un cilvēka materiālo un garīgo vērtību kopums (cilvēcei, cilvēku grupām, arī kādam laikposmam, sabiedriski politiskai formācijai). Cilvēku garīgās dzīves sfēra.
zinātne Vēsturiski nosacīts sistēmisks teorētisko zināšanu ieguves, organizācijas un realizācijas veidu kopums.
ekonomika Vēsturiski noteikts ražošanas attiecību kopums.
verdzība Vēsturiski pirmā cilvēku ekspluatācijas forma, kad vergs kopā ar ražošanas līdzekļiem bija vergtura īpašums.
Valodas norma Vēsturiski un sociāli nosacīts valodas elementa variants, kas apzināti izvēlēts noteiktā literārās valodas attīstības periodā un nostiprinājies valodas praksē.
herolds Viduslaikos - lielo feodālu, arī pilsētu vai valstu vēstnesis vai sūtnis. Kārtības uzturētājs ceremonijās. Pavēļu, rīkojumu izsaucējs.
hronika Viduslaikos - vēstures apcerējumu veids, kur vēsturiskie notikumi aprakstīti hronoloģiskā secībā. Šāds vēstures apcerējums.
anahronisms Viena vēsturiska laikmeta notikumu, parādību u. tml. kļūdaina attiecināšana uz citu laikmetu.
monologs Vienas personas dziedājums (parasti operā) ar vēstījuma raksturu.
plēsiens Vienreizēja paveikta darbība --> plēst (1).
plēsiens Vienreizēja paveikta darbība --> plēst (5).
tēsiens Vienreizēja paveikta darbība --> tēst (1).
tēsiens Vienreizēja paveikta darbība --> tēst (2).
tesiens Vienreizēja paveikta darbība --> tēst [2].
epika Viens no daiļliteratūras pamatveidiem (blakus drāmai un lirikai), kam raksturīgs autora objektīvs vēstījums par notikumiem un personām.
Garais stāsts Viens no episkās, vēstītājas literatūras paveidiem, kurā atšķirībā no īsā stāsta attēlots nevis viens, bet vairāki notikumi galvenās darbojošās personas dzīvē.
lecekts Virszemes vai zemē iedziļināta būve ar noņemamu caurspīdīga materiāla pārsegu straujākai augu (parasti, dēstu, agrīno dārzeņu) audzēšanai.
izganīt Viscaur noganīt (kādu vietu), ganot ļaut apēst (daudzus vai visus augus kādā vietā).
Jaunie laiki Vispārīgās vēstures periods (parasti no 1640. gada līdz 1917. gadam).
Jaunie laiki Vispārīgās vēstures periods (parasti no 1640. gada līdz 1917. gadam).
Senie laiki Vispārīgās vēsturēs periods līdz viduslaikiem.
viduslaiki Vispārīgās vēstures periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem (Eiropā parasti no 4. gadsimta līdz 16. gadsimta sākumam).
neaptēstība Vispārināta īpašība --> neaptēsts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
pseidovēsturiskums Vispārināta īpašība --> pseidovēsturisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
vēsturiskums Vispārināta īpašība --> vēsturisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
Pirmatnējā kopiena Vissenākā sabiedriski ekonomiskā formācija cilvēces vēsturē.
Pirmatnējā kopiena Vissenākā sabiedriski ekonomiskā formācija cilvēces vēsturē.
Noiet no vēstures skatuves Zaudēt noteicošo stāvokli vēsturiskās attīstības procesā.
sazelēt Zelējot apēst.
nozelēt Zelējot noēst (visu vai kā daļu).
Arheoloģiskie izrakumi Zemē vai zem ūdens atrodošos lietisko vēstures avotu iegūšanas veids.
azojs Zemes garozas attīstības vēstures vissenākais posms, kad uz Zemes vēl nebija organismu.
vēstnesis Zīme, kas norāda uz (ko), parasti gaidāmu, iespējamu. Arī priekšvēstnesis.
tjurkoloģija Zinātne par tjurku valodām un šajās valodās runājošo tautu vēsturi, literatūru, kultūru.
indoloģija Zinātne, arī zinātņu kopums, kas pētī Indijas ekonomiku, vēsturi, kultūru, valodu.
sinoloģija Zinātne, arī zinātņu kopums, kas pētī Ķīnas vēsturi, kultūru, valodu.
historiogrāfija Zinātne, kas pētī vēstures zinātnes attīstību.
arābistika Zinātnes nozare, kas pētī arābu kultūru, vēsturi, valodu.
paleontoloģija Zinātnes nozare, kas pētī pagājušo ģeoloģisko laikmetu organismus un to attīstības vēsturi.
semitoloģija Zinātnes nozare, kas pētī semītu valodas un šajās valodās runājošo tautu vēsturi, literatūru.
romānistika Zinātnes nozare, kas pētī seno romiešu tiesības un to vēsturi.
slāvistika Zinātnes nozare, kas pētī slāvu valodas, literatūru, kultūru un vēsturi.
kultūrvēsturnieks Zinātnieks, kas pētī kultūras vēsturi.
muzejs Zinātniska, zinātniski izglītojoša iestāde, kas vāc, glabā, pētī un eksponē vēsturiskus dokumentus, kultūras pieminekļus (mākslas darbus, kolekcijas, dabas bagātību paraugus u. tml.).
orientoloģija Zinātņu nozaru kopums, kas pētī Austrumu zemju kultūru, vēsturi, valodas. Orientālistika.
orientālistika Zinātņu nozaru kopums, kas pētī Austrumu zemju kultūru, vēsturi, valodas. Orientoloģija.
letonika Zinātņu nozaru kopums, kas pētī Latviju, latviešus, to kultūru, vēsturi, valodu.
pazīst Zīst, līdz vairāk negribas dzert, ēst.
pazīsties Zīžot paēst, padzerties.
piezīsties Zīžot uzņemt barību pietiekamā, arī lielākā daudzumā. Zīžot pilnīgi paēst.
iezvanīt Zvanot pavēstīt par (reliģiskas ceremonijas) sākumu.
izzvanīt Zvanot pavēstīt par reliģiskas ceremonijas beigšanos.

ēst citās vārdnīcās:

Tēzaurs

ēst

MLVV

ēst

MEV

êst