pielikties
pielikties -liekos, -liecies, -liekas, pag. -likos; refl.
1.parasti 3. pers. Tikt pieliktam (3), parasti neviļus, negribēti.
PiemēriZupai pielicies sāls par daudz.
- Zupai pielicies sāls par daudz.
2.vienk. Pieēsties. Arī piedzerties.
Piemēri«Celies, Anton!... Kas ar tevi?... Kur tu tā pielikies? Tu taču nedrīksti...»
- «Celies, Anton!... Kas ar tevi?... Kur tu tā pielikies? Tu taču nedrīksti...»
Avoti: 6-2. sējums