Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vēstuļpapīrs
vēstuļpapīrs -a, v.
Papīrs, kas paredzēts vēstuļu rakstīšanai.
PiemēriDaudzi [karavīri frontē] velk ārā no mantu maisiem zīmuļus un vēstuļpapīru un taisās uz rakstīšanu.
Avoti: 8. sējums