vēsums
vēsums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → vēss1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriNakts vēsums.
- Nakts vēsums.
- No zemes plūst vēsums.
- Drebēt vakara vēsumā.
- No jūras uzpūta vēsumu.
- Agnesei likās, ka istabiņā ieplūst ledains vēsums, stindzina visus locekļus un spiežas arvien dziļāk miesas audos..
- Vita ģērbjas tumsā. Viņai nepatīk drēbes atstāt koridorā, jo rītos tur diezgan drēgns, apģērbs piesūcas ar vēsumu.
- No ielejas plūda pretim tīkams vēsums; droši vien kaut kur tuvumā atradās upe.
1.1.Vieta, kur ir vēss.
Piemēri..masai pievieno saputotu sviestu, liek veidnē un patur vēsumā.
- ..masai pievieno saputotu sviestu, liek veidnē un patur vēsumā.
2.Mērena aukstuma sajūta, ko rada mitrums, temperatūras pazemināšanās, arī psihisks stāvoklis.
PiemēriNo mitrajām delnām pa visu augumu plūda veldzējošs vēsums.
- No mitrajām delnām pa visu augumu plūda veldzējošs vēsums.
- Pa logiem nāk iekšā vēsais sniega atmirdzums, un viņa zaiga, atsizdamās pret baltajām palātas sienām, rada vēsuma sajūtu, kaut sanitāri ik dienas kurina krāsnis.
- Un tad viņš jau stāvēja uz skatuves iepretim grāfam. To, kas bija ap viņu, Tenis vieda kā caur biezu, krāsainu miglu, toties ļoti skaidri juta dīvainu vēsumu, kas pārņēma visu ķermeni un pārvērta to nekustīgā ledus masā.
3.Atturīga attieksme, samērā neatsaucīga izturēšanās.
PiemēriVilnis nevarēja attrāpīt ne īsto vārdu, ne izteiksmi. Sievas vēsums katru sarunu padarīja smagu..
- Vilnis nevarēja attrāpīt ne īsto vārdu, ne izteiksmi. Sievas vēsums katru sarunu padarīja smagu..
- ..Imanta dedzība nekad nespēja atkausēt Ritas iekšējo vēsumu.
- Viņi šad tad meklē vārdus, - lai noskaidrotu, kāpēc viņu starpā ienāk vienaldzība un vēsums. Viņi runā piesardzīgi..
Avoti: 8. sējums