vēsums
vēsums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → vēss1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriNakts vēsums.
1.1.Vieta, kur ir vēss.
Piemēri..masai pievieno saputotu sviestu, liek veidnē un patur vēsumā.
2.Mērena aukstuma sajūta, ko rada mitrums, temperatūras pazemināšanās, arī psihisks stāvoklis.
PiemēriNo mitrajām delnām pa visu augumu plūda veldzējošs vēsums.
3.Atturīga attieksme, samērā neatsaucīga izturēšanās.
PiemēriVilnis nevarēja attrāpīt ne īsto vārdu, ne izteiksmi. Sievas vēsums katru sarunu padarīja smagu..
Avoti: 8. sējums