vēss
vēss -ais; s. -a, -ā
vēsi apst.
1.Tāds, kam ir mēreni zema temperatūra.
PiemēriVēss jūras vējš.
- Vēss jūras vējš.
- Vēsa rasa.
- Dzert vēsu pienu.
- ..viņas brūnā, līdz plecam atsegtā roka kļuvusi vēsa un mikla kā tikko no ūdens izvilkta zivs.
- Gaiss ir drēgns un vēss, viņš liek nodrebināties ādai un zem tās ciešāk savilkties muskuļiem.
- Mēs darījām visu, ko vien zinājām un pratām: mainījām vāzē te siltāku, te vēsāku ūdeni, likām pie ūdens piramidonu un cukuru, tinām katru ziedu atsevišķā papīrā.
1.1.Tāds (laiks, laikposms), kad ir mēreni zema temperatūra.
PiemēriVēss pavasaris.
- Vēss pavasaris.
- Vēss rīts.
- Vēsa vasaras diena.
- Septembris atnāca vēss un lietains..
- Nakts bij skaidra un vēsa.
- Anna: Nē, vakars ir vēss, un tūlīt var sākt līt. Jūs nevarat gaidīt uz ielas!
1.2.Tāds, kur ir mēreni zema temperatūra (par telpu, vietu, vidi). Tāds, kur klimatiskajiem apstākļiem ir raksturīga mēreni zema temperatūra (par teritoriju).
PiemēriDienas bija karstas. Māte brīžam nesa no akas ūdeni un aplaistīja grīdu, lai istaba būtu vēsāka..
- Dienas bija karstas. Māte brīžam nesa no akas ūdeni un aplaistīja grīdu, lai istaba būtu vēsāka..
- ..ja citronus iegremdē dzeramās sodas šķīdumā un pēc tam nenoslaucītus nožāvē, vēsā vietā tie saglabājas vairākus mēnešus.
- Vēsā klimatā, kā, piemēram, mūsu republikā un vēl tālāk ziemeļos, persikus audzē parasti augu mājās..
Stabili vārdu savienojumiVēss klimats.
- Vēss klimats — Klimats, kam ir raksturīga mēreni zema gada vidējā temperatūra.
1.3.Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar mēreni zemu temperatūru.
PiemēriCik manā istabiņā ir vēsi, Cik salti viņā un drūmi..
- Cik manā istabiņā ir vēsi, Cik salti viņā un drūmi..
- Mazajā zālē bija vēsi un mājīgi.
- Un uzreiz kļuva vēsi, un vienā kostīmiņā Skaidrīte salīgi nodrebēja no spējā aukstuma.
2.Saistīts ar mēreni zemas ķermeņa temperatūras sajūtu. Saistīts ar psihiska stāvokļa izraisītu mēreni zemas ķermeņa temperatūras sajūtu.
PiemēriPār muguru skrien vēsas tirpas. Pēkšņi jūtu, ka man kāds nejauki kniebj stilbos, un es bļaudams metos ārā no ūdens.
- Pār muguru skrien vēsas tirpas. Pēkšņi jūtu, ka man kāds nejauki kniebj stilbos, un es bļaudams metos ārā no ūdens.
- Janīnas ķermenim pārskrēja vēsa trīsa, iedomājoties, ka istabā drīz ienāks nāve.
2.1.apst. Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» u. tml. formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar mēreni zemas temperatūras sajūtu.
PiemēriBraucēju bija maz, mēs vienīgie atradāmies uz klāja. Zintrai kļuva vēsi, un viņa piesēdās man tuvāk.
- Braucēju bija maz, mēs vienīgie atradāmies uz klāja. Zintrai kļuva vēsi, un viņa piesēdās man tuvāk.
- Mazā princese Ilzīte, kurai bij vēsi pils aukstās, krēslainās istabās, klusiņām zagās iekšā ķēķī..
- Man kājām paliek tīri vēsi. Par daudz ilgi esmu stāvējusi.
2.2.Tāds, kas rada mērena vides aukstuma sajūtu (par krāsām).
PiemēriEgļu tumšais, svinīgais zaļums mijās ar priežu vēsāko, mazliet pelēcīgo zaļumu..
- Egļu tumšais, svinīgais zaļums mijās ar priežu vēsāko, mazliet pelēcīgo zaļumu..
- Saulainu telpu var krāsot arī vēsākā, atturīgākā tonī, piemēram, zilganzaļu.
- Silto krāsu palete (sarkanie, oranžie, dzeltenie) un šo krāsu dažādi atvasinājumi telpu optiski samazina, turpretī vēsie toņi (zilganzaļie, zilgani violetie) telpu it kā paplašina.
3.Tāds, kas apvalda, strauji un atklāti nepauž savas jūtas, domas. Arī noslēgts, mazrunīgs, atturīgs.
PiemēriCik pirmā [jaunava] bija ugunīga, vētraina un kustīga kā ūdenszāle, tik otra vēsa, atturīga..
- Cik pirmā [jaunava] bija ugunīga, vētraina un kustīga kā ūdenszāle, tik otra vēsa, atturīga..
- Parasti viņš bija visās viņas vajadzībās un lūgumos ļoti atsaucīgs, bet šoreiz tāds - atturīgs, likās pat vēss un aizbildinājās ar to, ka nejūtoties īsti vesels..
- «Vai tad tu nepazini - tas.. bija Viesturs Ziediņš, šejienes lauva. Meitenes pēc šī gluži trakas, bet viņš spēlē vēso - tā ar visām un ne ar vienu.»
- Jo ilgāk viņa strādāja, jo vēsāka un racionālāka tapa. Skopa vārdos, barga pavēlēs.
- pārn. Tā [Berlīne] Žanim pēc Parīzes omulības šķita pārāk vēsa, atturīga.
3.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriVēss smaids.
- Vēss smaids.
- Vēsa balss.
- Vēsas acis.
- Vēsa atturība.
- Vēsi vārdi.
- Vēsi sagaidīt paziņu.
- Ovālajā sejā.. jaušama pašpārliecība un pat valdonība, tēraudpelēkajās acīs vēss, atturīgs skatiens.
- Stundas viņš vadīja ierēdnieciski vēsā mierā, ne pats iesildams, ne klasi iesildīdams.
- Kad sirdis vēsi klusē, Tad akmens atbild man.
Stabili vārdu savienojumiAr vēsu (arī aukstu) prātu. Vēsa galva. Vēss saprāts.
- Ar vēsu (arī aukstu) prātu — Mierīgi, aukstasinīgi, nepakļaujoties jūtām.
- Vēsa galva idioma — Saka, ja cilvēks ir prātīgs, apdomīgs. Arī saprātīgums, apdomība.
- Vēss saprāts — Saprāts, kas ir saistīts ar nepakļaušanos jūtām, psihisku līdzsvarotību, aukstasinību.
Avoti: 8. sējums