ierīt
ierīt -riju, -rij, -rij, pag. -riju; trans.
1.Rijot ievirzīt (piemēram, barības vadā). Norīt.
PiemēriIerīt plūmju kauliņu.
- Ierīt plūmju kauliņu.
- Ieraudzījis lazdas galotnē riekstus, tas [riekstrozis] kā spāre, spārnus ātri vēcinādams, turējās uz vienas vietas gaisā un šķina riekstu pēc rieksta, ierīdams tos guznā.
- Kraukļiem pakaklē ir dobums, kur tie uz laiku ierij.. barību..
Stabili vārdu savienojumiKā ierijis (ko).
- Kā ierijis (ko) idioma — sar. Saka, ja kāds, būdams ar ko neapmierināts, kļuvis nerunīgs un sadrūmis.
1.1.pārn.; sar. Ātri ieēst.
PiemēriBrokastis, kā saka, ierijis steigā un atkal pazudis.
- Brokastis, kā saka, ierijis steigā un atkal pazudis.
Avoti: 3. sējums