vēsturiskums
vēsturiskums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → vēsturisks2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriViņa miega pilnās smadzenes vēl aizvien neapjauta.. vakardienas vēsturiskumu, jaunas ēras aizsākumu..
- Viņa miega pilnās smadzenes vēl aizvien neapjauta.. vakardienas vēsturiskumu, jaunas ēras aizsākumu..
- Vēsturiskums sajūtams ne tikai stāstā par arheologiem («Akmens laikmeta smaržas»), bet arī krāsainajā divu jauniešu mīlestības tēlojumā («Bezgalīgā etīde»).
2.Sociālo parādību pētīšanas un izpratnes princips, kas akcentē vēsturisko determināciju.
Piemēri..etnogrāfija, būdama vēstures zinātnes nozare, seko vēsturiskuma principam un aplūko visas parādības to izcelšanās, pastāvēšanas un atmiršanas procesā.
- ..etnogrāfija, būdama vēstures zinātnes nozare, seko vēsturiskuma principam un aplūko visas parādības to izcelšanās, pastāvēšanas un atmiršanas procesā.
Avoti: 8. sējums