šņakarēties
šņakarēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.
1.Kāri, parasti čāpstinot, ēst (par dzīvniekiem, parasti par cūkām).
PiemēriNaktīs atzogas kādi attāli cūku radinieki, āpši, un šņakarējas pa ceļa grāvi, ēzdami zīles bez sāta..
- Naktīs atzogas kādi attāli cūku radinieki, āpši, un šņakarējas pa ceļa grāvi, ēzdami zīles bez sāta..
1.1.sar. Izvēlīgi, parasti, izmeklējot labāko, garšīgāko, ēst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
PiemēriEinim smalkmaizes garšo, bet vecāmāte viņu ar tām nelutina. Lai ēd maizi, lai vispār nešņakarējas ēdienu starplaikos..
- Einim smalkmaizes garšo, bet vecāmāte viņu ar tām nelutina. Lai ēd maizi, lai vispār nešņakarējas ēdienu starplaikos..
- «Ēst vajag, kad uzlikts galdā, nevis starplaikos šņakarēties,» māte atteica..
- Zilonis ēd tieši no koka izmeklēdamies un šņakarēdamies.
Avoti: 7-2. sējums