izsukāt
izsukāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Sukāt un pabeigt sukāt (cilvēka matus, bārdu, galvu).
PiemēriIzsukāt savēlušos matus.
- Izsukāt savēlušos matus.
- Sniedze lēnām grozīja dzelteno, labi izsukāto bārdiņu no vienas puses uz otru..
- Māte.. sauca, lai nākot izsukāt galvu..
1.1.Sukāt un pabeigt sukāt (dzīvnieku, tā apmatojumu).
PiemēriIzsukāt suni.
- Izsukāt suni.
- Izsukāt zirgam krēpes.
- ..elkonī tam pieķērusies jauna blonda dāmiņa vāverādu kažociņā.. Tai savukārt ķēdītē iekāries balts, pinkains, spodri izsukāts plušķītis.
1.2.Sukāt un pabeigt sukāt (linus, kaņepājus, arī kažokādu u. tml.).
PiemēriTur stāvēja.. pāris ķīpu izsukātu linu.
- Tur stāvēja.. pāris ķīpu izsukātu linu.
- Apģērbus savus Valentīna neizsukāja, bet tādus pašus savēlušos un pieputējušus vilka mugurā.
1.3.Sukājot izveidot (piemēram, matos celiņu).
PiemēriIenāca.. slaids džentlmenis, solīdi ģērbies, ar rūpīgi izsukātu celiņu matos..
- Ienāca.. slaids džentlmenis, solīdi ģērbies, ar rūpīgi izsukātu celiņu matos..
2.Sukājot iztīrīt (piemēram, gružus, putekļus).
PiemēriIzsukāt blaugznas no matiem.
- Izsukāt blaugznas no matiem.
- Izsukāt putekļus no kažoka.
3.sar. Izķemmēt3.
Piemēri..[policisti] izvērsās milzīgā ķēdē un.., virzoties no ziemeļiem uz dienvidiem, izsukāja katru meža puduri [meklējot partizānus].
- ..[policisti] izvērsās milzīgā ķēdē un.., virzoties no ziemeļiem uz dienvidiem, izsukāja katru meža puduri [meklējot partizānus].
4.sar. Strauji, ar lielu kāri izēst.
Avoti: 3. sējums