verdzība
verdzība -as, s.; parasti vsk.
1.vēst. Vēsturiski pirmā cilvēku ekspluatācijas forma, kad vergs kopā ar ražošanas līdzekļiem bija vergtura īpašums.
PiemēriVerdzības rašanās un attīstība.
Stabili vārdu savienojumiAntīkā verdzība. Patriarhālā verdzība.
1.1.Verga1 stāvoklis.
PiemēriDažreiz kāda [afrikāņu] cilts daļa, mantkāres skubināta, sāka zagt un pārdot verdzībā savas pašas cilts locekļus.
2.Ļoti smags, beztiesisks (tautas, valsts, arī indivīda) stāvoklis (citas tautas, valsts, sabiedrības grupas, arī atsevišķa cilvēka politiskā, ekonomiskā u. tml.) atkarībā, pakļautībā.
PiemēriKoloniālā verdzība.
2.1.pārn. Pārmērīga (kāda) atkarība (no kā).
PiemēriFiziskā atkarība no stimulatoriem ir neliela.. Toties daudz lielākā mērā izteikta psihiskā verdzība, kad cilvēks bez stimulatoriem vairs nespēj izturēt jaunu garīgu slodzi.
Stabili vārdu savienojumiParādu verdzība.
Avoti: 8. sējums