jundīt
jundīt parasti 3. pers., junda, arī jundī, pag. jundīja; trans.
1.poēt. Vēstīt (parasti kāda laikposma sākšanos).
PiemēriKvēla saule, kvēls cīņas karogs. Tie abi saderēja kopā, tie junda jaunu dienu.
- Kvēla saule, kvēls cīņas karogs. Tie abi saderēja kopā, tie junda jaunu dienu.
- Cīruļi rītausmā skan - Jaunu darbdienu junda.
2.reti Nedot miera. Urdīt.
PiemēriGundegu.. jundīja tāds kā ķircināšanas prieks. Nereti viņa izaicināja Aldi spēkoties atjautībām.
- Gundegu.. jundīja tāds kā ķircināšanas prieks. Nereti viņa izaicināja Aldi spēkoties atjautībām.
Avoti: 4. sējums