Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
našķēties
našķēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.
Ar baudu, tīksminoties ēst gardumu, kārumu.
Piemēri..viņi abi [bērni] našķējās pie beidzamās lāceņu ievārījuma burkas, ķeksējot ar karotēm katrs no savas malas..
  • ..viņi abi [bērni] našķējās pie beidzamās lāceņu ievārījuma burkas, ķeksējot ar karotēm katrs no savas malas..
  • ..Gudrīte nolika karotīti uz apakštasītes: neies jau našķēties ap izkusušu saldējumu, kā tas izskatīsies!
  • pārn. Tad var notikt, ka gar smukumu tu našķējies, bet pēc paliec pie pelavmaizes un plikuma.
Avoti: 5. sējums