izloksne
izloksne -es, dsk. ģen. -šņu, s.
1.val. Sīkākais vēsturiski izveidojies kāda novada valodas paveids.
PiemēriIzloksnes forma.
- Izloksnes forma.
- Izlokšņu leksika.
- Izloksne ir vēsturiski izveidojusies valodas vienība, kam ir savas leksiskas, frazeoloģiskas, fonētiskas, morfoloģiskas un sintaktiskas īpatnības..
- Lai vāktu materiālus apvidu vārdu vārdnīcai, Dialektoloģijas sektors šogad rīkos divas ekspedīcijas, kur izpētīs ap 10 izlokšņu.
- Tagad lielākoties tikai tāmnieku (lībisko) izlokšņu izplatība norāda uz.. kādreizējām [lībiešu] atrašanās vietām..
2.Šī valodas paveida izpausmes forma.
PiemēriTāds aizlakstietis runāja smieklīgi stieptā izloksnē..
- Tāds aizlakstietis runāja smieklīgi stieptā izloksnē..
- Viņa runāja vēl dziļākā tāmnieku izloksnē nekā Mārtiņš Līdaks, cirzdama vārdus kā ar cirvi.
- ..manā klātbūtnē viņa kaunējās runāt, jo es viņu pāris reižu biju aprājusi, ka viņa lieto malēniešu izloksni..
Avoti: 3. sējums