uzbarot
uzbarot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Pastiprināti barojot, panākt, ka (dzīvniekam) palielinās ķermeņa masa.
Piemēri..zirgs viņam bij tikpat liels kā Brīviņu melnis, tikai tuklāku viņš to uzbarojis...
- ..zirgs viņam bij tikpat liels kā Brīviņu melnis, tikai tuklāku viņš to uzbarojis...
- ..ir ne mazums rezervju, lai jaunlopus uzbarotu un līdz gada beigām tos valstij piegādātu krietnā svarā.
1.1.Pastiprināti dodot ēst, panākt, ka (cilvēkam) palielinās ķermeņa masa, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst resns, tukls, pilnīgs.
PiemēriRedzu jau, redzu, kā viņa cenšas mani uzbarot - sviestu pasākusi smērēt tik biezu kārtu, ka pat maizi neredz, pienu man lej no poda virsas, kur sastājies krējums.
- Redzu jau, redzu, kā viņa cenšas mani uzbarot - sviestu pasākusi smērēt tik biezu kārtu, ka pat maizi neredz, pienu man lej no poda virsas, kur sastājies krējums.
- ..viņa pamācīja sirmo Egles māsu: «Un savu brāli uzbaro, palicis vājš.»
Avoti: 8. sējums