pastpapīrs
pastpapīrs -a, v.; novec.
Vēstuļpapīrs.
PiemēriTad krusttēvs nosēdās.. pie galda, sameklēja kuvēru un pastpapīru un.. rakstīja..
- Tad krusttēvs nosēdās.. pie galda, sameklēja kuvēru un pastpapīru un.. rakstīja..
- Kāda audzinātāja [sanatorijā].. ierādīja manu vietu un skapīti, kurā ieliku līdzi atvesto pildspalvu, pastpapīrus.
- Kad tas [vēstulē] uzrakstīts, Gunta rokas ar pastpapīru un zeltīto pildspalvu gurdi noslīgst klēpī.
Avoti: 6-1. sējums