aizkūkot
aizkūkot parasti 3. pers., -kūko, pag. -kūkoja; trans.
Pārsteigt (neēdušu) ar kūkošanu, kas pēc sena ticējuma vēstī ļaunu (par dzeguzi).
PiemēriAgrākās paaudzes vairījās, lai pavasarī tā [dzeguze] neaizkūkotu bez brokastīm vai bez naudas.
Avoti: 1. sējums