pielocīties
pielocīties -lokos, -lokies, -lokās, pag. -locījos; refl.
1.parasti 3. pers. Līku loču pievirzīties (pie kā, kam klāt) – piemēram, par ceļu, upi.
PiemēriUpe vietām pielocījās laukam, tad atkal aizmeta līkumu tālu prom..
- Upe vietām pielocījās laukam, tad atkal aizmeta līkumu tālu prom..
- Tikai reizēm ceļš pielokās pavisam tuvu ezeriem, kas ir neparasti zili, bet aiz ezeriem - kalni...
2.sar. Pieēsties.
Piemēri..viņš ir kārtīgi pielocījies pie sievasmātes vakariņu galda..
- ..viņš ir kārtīgi pielocījies pie sievasmātes vakariņu galda..
2.1.trans.
Piemēri«Kārtīgi pielocījos šķiņķīti un tad.. uz gultu.»
- «Kārtīgi pielocījos šķiņķīti un tad.. uz gultu.»
Avoti: 6-2. sējums