Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pielocīties
pielocīties -lokos, -lokies, -lokās, pag. -locījos; refl.
1.parasti 3. pers. Līku loču pievirzīties (pie kā, kam klāt) — piemēram, par ceļu, upi.
PiemēriUpe vietām pielocījās laukam, tad atkal aizmeta līkumu tālu prom..
2.sar. Pieēsties.
Piemēri..viņš ir kārtīgi pielocījies pie sievasmātes vakariņu galda..
2.1.trans.
Piemēri«Kārtīgi pielocījos šķiņķīti un tad.. uz gultu.»
Avoti: 6-2. sējums