izsalkums
izsalkums -a, v.; parasti vsk.
1.Sajūta, kas izraisās, ja kādu laiku nav uzņemta barība.
PiemēriRemdināt izsalkumu.
- Remdināt izsalkumu.
- ..katrai no dabas izrietošai prasībai ir arī no pašas dabas paredzēts līdzeklis, kā to apmierināt. Izsalkuma apmierināšanai kalpo barība..
- Svaigais ziemas gaiss un fiziskais darbs atmodināja izsalkumu - tik nesātīgu un zvērīgu, kādu jaunais mākslinieks nekad agrāk nebija pazinis.
- Dažu rāpuļu krāsa zināmā mērā izmainās briesmu un baiļu brīžos, kā arī izsalkumā.
2.Stipra vēlēšanās, tieksme (pēc kā).
PiemēriKāds izsalkums pēc grāmatām!
- Kāds izsalkums pēc grāmatām!
Avoti: 3. sējums