nobaidīt
nobaidīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
Pēkšņi, arī uz īsu brīdi izraisīt (kādam) bailes.
PiemēriNobaidīt bērnu ar draudiem.
- Nobaidīt bērnu ar draudiem.
- Šāviens nobaidījis suni.
- Kalējiene: Tu mani nobaidīji - Sirds vēl lec.
- Vēl kādu gabalu gājuši, ieslēpāmies eglainē, lai joka pēc nobaidītu godājamos ciemiņus.
- Kad ienāca tēvs, sāka runāt citu: «Bet kā tu mani nobaidīji ar to apliecību! Atsūtījis tādu apzīmogotu papīru, kur rakstīts: «Nāves gadījumā izmaksāt ...»
Avoti: 5. sējums