Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
knaucis
knaucis -ča, v.; apv.
Rieciens, maizes gabals, arī dona.
PiemēriNo tuvējām mājām viņš atgriežas ar pilnu piena krūzi un savā somā sameklē rupjmaizes knauci un sviesta pikuci.
Avoti: 4. sējums