knaukšķēt
knaukšķēt parasti 3. pers., knaukšķ, pag. knaukšķēja
knaukšēt parasti 3. pers., knaukš, pag. knaukšēja; intrans.; retāk
Knakšķēt.
PiemēriViņš spiež slotu uz ielas bruģa, tā ka sakaltušie zari knaukšķēdami lūst.
- Viņš spiež slotu uz ielas bruģa, tā ka sakaltušie zari knaukšķēdami lūst.
- ..visa kūts rukšķēja un kvieca, nagi knaukšķēja pret aizgaldiem, un pāri to malām.. uzstājīgi raudzījās cūkas.
- Viņš noslēpa rokas aiz muguras un žņaudza tās, ka pirksti locītavās knaukšēja.
Avoti: 4. sējums