knakšķēt
knakšķēt parasti 3. pers., knakšķ, pag. knakšķēja
knakšēt parasti 3. pers., knakš, pag. knakšēja; intrans.; retāk
Radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par nelieliem priekšmetiem, kas lūst vai atsitas pret ko cietu, arī par plaisājošu koku, ledu). Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriPret asfaltu rakstā skan mūsu soļu troksnis. Mani un Ritas tievie papēži knakšķ viegli un bikli..
Avoti: 4. sējums