grīns
grīns -ais; s. -a, -ā
grīni apst.
1.Izsmējīgs, nicīgs, arī īgns.
PiemēriGrīns cilvēks.
- Grīns cilvēks.
- Nācu mājās tāds drusku grīns..
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriVectēva sejā pavīdēja grīns smaids: «Tas man par grēkiem.»
- Vectēva sejā pavīdēja grīns smaids: «Tas man par grēkiem.»
- Viņš aizgāja kājām. Bernsons grīni noskatījās pakaļ un nodomāja: «Palūk, par vešanu nesamaksāja ne kapeikas ...»
- «Ko te var saprast?» viņa grīni atcērt.
Avoti: 3. sējums