Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kopsakars
kopsakars -a, v.
Raksturīgs savstarpējs sakars, raksturīgas attieksmes (starp ko). Kopsakarība.
PiemēriTie bija kā izgriezumi no aizvadītās dzīves, no kopsakara izrautas atmiņu ainas, kas viņu pēdējā laikā mocīja.
Avoti: 4. sējums