Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kopsaucējs
kopsaucējs -a, v.
1.mat. Vairāku daļskaitļu kopīgais saucējs.
PiemēriAtrast kopsaucēju.
2.Tas, kas vieno, tas, kas ir galvenais.
PiemēriŠeit, Ventspils pievārtē, kur atrodas pansionāts «Selga», mūža nogalē sev jaunas mājas atraduši vairāk nekā divsimt cilvēku. Dažādi ceļi viņus šurp atveduši, neskaitāmi cēloņi un iemesli, bet kopsaucējs ir viens - vecums.
Avoti: 4. sējums