Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kopsapulce
kopsapulce -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Sapulce, kurā aicināti piedalīties visi (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) locekļi.
PiemēriKomjauniešu kopsapulce.
2.Administratīvs orgāns (piemēram, kolhozā).
PiemēriSaskaņā ar Lauksaimniecības arteļa statūtiem kolhozu vada kolhoznieku kopsapulce, kolhoza valde un priekšsēdētājs.
Avoti: 4. sējums