Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kopskaņa
kopskaņa -as, s.
1.Vienlaicīgs (vairāku vai daudzu balsu, instrumentu, arī skaņu) skanējums. Kopskanējums (1).
PiemēriViņš mana labi, ka kopskaņa kaut kā trūkst. Paša galvenā. Tā ir spēle, bet ne mūzika. Rutinēta kopspele, bez detonējumiem un kļūdām - bet vairāk arī ne.
  • Viņš mana labi, ka kopskaņa kaut kā trūkst. Paša galvenā. Tā ir spēle, bet ne mūzika. Rutinēta kopspele, bez detonējumiem un kļūdām - bet vairāk arī ne.
  • Par akordu sauc kopskaņu, kurā ir trīs vai vairākas skaņas.
2.Kopēja, vienojoša noskaņa (piemēram, mākslas darbā). Kopskanējums (2).
PiemēriDzejoļa kopskaņa.
  • Dzejoļa kopskaņa.
  • Krājumu sastādot, Dz. Rinkule, redzams, ar stingru roku atmetusi sānis vājākos darbus un arī tos, kas neiederas krājuma kopskaņa.
Avoti: 4. sējums