Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kopskaņa
kopskaņa -as, s.
1.Vienlaicīgs (vairāku vai daudzu balsu, instrumentu, arī skaņu) skanējums. Kopskanējums (1).
PiemēriViņš mana labi, ka kopskaņa kaut kā trūkst. Paša galvenā. Tā ir spēle, bet ne mūzika. Rutinēta kopspele, bez detonējumiem un kļūdām - bet vairāk arī ne.
2.Kopēja, vienojoša noskaņa (piemēram, mākslas darbā). Kopskanējums (2).
PiemēriDzejoļa kopskaņa.
Avoti: 4. sējums