pātaga
pātaga -as, s.
Rīks (dzīvnieku vai cilvēku) pēršanai – pie kāta piestiprināta aukla, ādas sloksne, arī pinums no auklas, ādas sloksnēm u. tml.
PiemēriGana pātaga.
- Gana pātaga.
- Ādas pātaga.
- Dresētāja pātaga.
- Uzšaut ar pātagu.
- Zirgs, no negaidītā pātagas cirtiena sāpēs salēcies, rāvās uz priekšu..
- Zirgus piesējuši un no suņiem ar pātagas kātiem gaiņādamies, tie [precinieki] gāja uz rijas galam piekļāvušos kambari.
- Melnais zobenu joza, Pātagu steidza vīt, Atnāca uguns ratiņu nozagt, Atnāca jūrā mūs dzīt.
- sal. ..zinu, kas tūlīt notiks - pilnmēness gaisma man iecirtīs acīs kā pātaga..
- sal. ..[viņš] nekad nebūtu ticējis, ka Erna spēj būt pret viņu tik salta un skarba; ik vārdam cirta pretī kā ar pātagu..
- pārn. ..vēja pātagas nežēlīgi pēra.. mājas pussatrunējušo šķindēju jumtu..
- pārn. Vienu debess pusi vēl sedza tumši mākoņi un šaustīja zibeņu pātagas..
- pārn. Dzelzceļš ir nāves pātaga, kas arvien kaut ko nokapā. Naģes [vardes], peles, sīki putni, zaķi - visai parasti upuri.
- «..labāk zem veca vīra bārdas nekā zem jauna puiša - maizes pātagas!» Liene atcirta.
Stabili vārdu savienojumiBada pātaga.
- Bada pātaga idioma — iron. Makšķere.
- Dancināt pātagu (arī rīksti, siksnu u. tml.) pa muguru sar. — Sist, pēri.
- Jājamā pātaga — Jājampātaga.
- Zem (kāda) pātagas — Stingrā pakļautībā, arī uzraudzībā.
Avoti: 6-1. sējums