izsvempties
izsvempties -svempjos, -svempies, -svempjas, pag. -svempos; refl.; niev.
Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli izkļūt.
PiemēriIzsvempās no ratiem arī krustmāte..
- Izsvempās no ratiem arī krustmāte..
- Viņš kaut kā ātrāk izsvempjas no gultas..
- Sivēns izsvempjas no grāvja.
Avoti: 3. sējums